Minimālais nodoklis miljardieriem: ES Nodokļu observatorija pieprasa 2% īpašuma nodokli gadā

Minimālais nodoklis miljardieriem: ES Nodokļu observatorija pieprasa 2% īpašuma nodokli gadā

Saskaņā ar www.nzz.ch ziņojumu, ES Nodokļu observatorija pieprasa, lai miljardieri ik gadu nodokļu iestādēm būtu jānodod vismaz 2% no saviem aktīviem. Šis pieprasījums ir balstīts uz faktu, ka turīgi cilvēki arvien vairāk iegulda savu naudu mākslas darbos un nekustamajā īpašumā, īpaši populāra ir Dubaija. Šī minimālā nodokļa ieviešana varētu palielināt 258 miljardus ASV dolāru gadā. Nodokļu novērošanas centra ziņojumā ir uzsvērta arī globālā uzņēmumu minimālā nodokļa “revolucionārā attīstība” un tiek iebilsts pret nodokļu konkurenci. Tiek apspriesta iespējamā ietekme uz nekustamo īpašumu tirgu, tostarp iespējama automātiskās informācijas apmaiņas paplašināšana par nekustamo īpašumu un uzlabota ziņošana par čaulas uzņēmumiem. Tajā arī norādīts, ka Šveice ir kļuvusi mazāk svarīga kā ārzonu bagātības patvērums, to aizstājot Āzijas ārzonu centri, piemēram, Singapūra un Honkonga. Kritiski tiek aplūkoti arī nodokļu režīmi, ko valstis izmanto, lai piesaistītu bagātus ārzemniekus. Nodokļu observatorija cer uz sacensībām virsotnē, kad runa ir par nodokļu uzlikšanu miljardieriem.
Turklāt ierosinātie pasākumi var būtiski ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu. Paplašinoties informācijas apmaiņai par nekustamo īpašumu, turīgas personas var arvien biežāk izvēlēties neiegādāties īpašumu nodokļu oāzēs, piemēram, Dubaijā, lai aizsargātu savu privātumu. Tā vietā viņi varētu meklēt alternatīvas, lai ieguldītu savu naudu, iespējams, pārietu uz luksusa preču tirgu vai citām aktīvu klasēm. Turklāt plānotais minimālais nodoklis varētu samazināt pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem un mākslas darbiem, jo ​​miljardieriem daļa savas bagātības būtu jānodod valstij. Tas varētu novest pie cenu krituma šajos segmentos un ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu kopumā.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu var atšķirties atkarībā no valsts un reģiona. Valstīs, kurās jau ir augsti īpašuma nodokļi, piemēram, Šveicē, ietekme varētu būt mazāka nekā valstīs ar zemākām nodokļu likmēm. Turklāt turīgas personas varētu atrast alternatīvus veidus, kā aizsargāt savus īpašumus no iespējamā minimālā nodokļa, pārvedot īpašumus fondos vai trastos vai izmantojot ārvalstu nodokļu oāzes.
Kopumā var teikt, ka ES Nodokļu observatorijas piedāvātie pasākumi varētu būtiski ietekmēt nekustamo īpašumu tirgu un nozari kopumā. Tomēr precīza prognoze ir sarežģīta, jo tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp pasākumu īstenošanas, turīgo personu reakcijas un attiecīgās politiskās un ekonomiskās situācijas skartajās valstīs.