E-uzlādes stacijas pie robežas: vidējie uzņēmumi cīnās pret birokrātiju!

E-uzlādes stacijas pie robežas: vidējie uzņēmumi cīnās pret birokrātiju!

Stacionārā mazumtirdzniecība Vācijā saskaras ar būtisku izaicinājumu. Degvielas uzpildes staciju operatori arvien vairāk paļaujas uz elektrisko transportlīdzekļu uzlādes stacijām, lai pozicionētu sevi nākotnei ar modernu mobilitāti. Tomēr augstās investīciju izmaksas un grūti iekļūstamā birokrātiskā ainava īpaši ietekmē vidējos uzņēmumus. Skaļi Pasaule Daudziem cilvēkiem nav vērts ieguldīt uzlādes stacijās. Federālās neatkarīgo degvielas uzpildes staciju asociācijas (BfT) izpilddirektors Karstens Millers apraksta šādu situāciju: ātrās uzlādes stacijās ierodas tikai aptuveni viens elektromobilis dienā. Šie skaitļi parāda, cik izaicinoša pašreizējā situācija ir uzlādes staciju operatoriem.

2024. gadā BfT biedri, kas Vācijā kopumā pārstāv 2766 degvielas uzpildes stacijas, e-uzlādes stacijām pārdeva tikai 9000 kilovatstundu. Tas atbilst aptuveni 100 elektrības maksām lielākiem elektromobiļiem. Neskatoties uz dinamisko automašīnu skaita attīstību, kas pieauga no 41,7 miljoniem līdz 49,1 miljonam, uzlādes staciju pārdošanas rādītāji joprojām ir satraucoši. Uzpildes staciju skaits saglabājas stabils – aptuveni 14 000, bet fosilā kurināmā pārdošana joprojām ir galvenais ieņēmumu avots, lai gan tās nozīme kļūst mazāka.

Birokrātiski šķēršļi e-lādēšanas stacijām

Galvenie šķēršļi elektrisko uzlādes staciju paplašināšanai ir ilgi apstiprināšanas termiņi un bieži iztrūkstošie tīkla savienojumi. Müller raksturo uzlādes stacijas kā "norakstāmus objektus" daudziem vidējiem uzņēmumiem. Investīciju summas, kas nepieciešamas augstas veiktspējas uzlādes stacijas (Hypercharger) uzstādīšanai, var sasniegt aptuveni 350 000 eiro, kas mazajiem uzņēmumiem rada ievērojamu slogu. Bundestāgs ziņo, ka tiek meklēts likumprojekts par elektroenerģijas un enerģijas nodokļa likuma modernizāciju, lai mazinātu birokrātiju un atslogotu uzlādes staciju operatorus. Projekts dod iespēju elektrisko transportlīdzekļu lietotājiem netikt uzskatītiem par piegādātājiem, veicot uzlādi divos virzienos, un tādējādi izvairīties no nodokļu saistībām.

Tomēr daudzi kritiķi pauž bažas. Vācijas Rūpniecības federācija (BDI) sūdzas, ka atvieglojums galvenokārt gūst labumu administrācijai, nevis uzņēmumiem. Tāpat ir bažas par ekonomisko slogu citām jomām, piemēram, nodokļu slogu bioenerģijai.

Pieaugošās izmaksas un alternatīvi ienākumu avoti

Vēl viens ekonomiskais risks degvielas uzpildes stacijām ir plānotā minimālās algas palielināšana līdz 15 eiro. Tas varētu vēl vairāk palielināt darbaspēka izmaksas, kas jau šobrīd veido 53–62 % no darbības izmaksām. Šī iemesla dēļ arī daudzi operatori apsver iespēju automatizēt savus piedāvājumus vai ieviest pašapkalpošanās iespējas. Šīs norises varētu ietekmēt daudzu vidēja lieluma degvielas uzpildes staciju nākotni, kuru galvenie ienākumu avoti papildus degvielas tirdzniecībai ir veikalu bizness un tādi pakalpojumi kā automazgātava.

Ar vidējo apgrozījumu 1,25 miljonu eiro gadā un peļņu 235 148 eiro apmērā degvielas uzpildes staciju veikalos populārākie ir tabakas izstrādājumi (66%) un dzērieni (11%), savukārt centrālo lomu joprojām ieņem fosilā kurināmā tirdzniecība. Bet cik ilgi tas tā turpināsies? Ņemot vērā mainīgo mobilitāti un pieaugošo spiedienu uz nozari, e-mobilitātes attīstība varētu būt izšķiroša Vācijas degvielas uzpildes staciju nākotnei.