No dārznieka līdz multimiljonāram: kriptomiljonāra slepenā dzīve

No dārznieka līdz multimiljonāram: kriptomiljonāra slepenā dzīve

Basti ir multimiljonārs, kurš, daudziem nepamanīts, strādā par dārznieku kapsētā Dortmundes pievārtē. Viņa kolēģi un priekšnieks nenojauš, ka viņš katru dienu nopelna tikpat daudz, cik viņi gada laikā. Kriptofondu investora karjera parāda, cik cieši viņa personīgais dzīvesveids ir saistīts ar viņa finansiālajiem panākumiem. Viņam patīk augi, un viņš ir uzkrājis savu bagātību, veicot gudrus ieguldījumus nestabilās valūtās, piemēram, “Link”, “Quant” un “OHM”.

Grāmatas “Tūkstoš reižu tik daudz naudas kā tagad” autors Huans S. Guse intensīvi nodarbojas ar Basti un citiem kriptovalūtu ieguvējiem. Guse atzīmē, ka daudzi no šiem varoņiem, neskatoties uz ievērojamu finansiālu lēcienu, turpina strādāt niecīgus darbus. Viņi sevi piesaka kā daļu no ekonomiskās vidusšķiras, savukārt klasiskās šī termina definīcijas vairs neattiecas uz daudziem, kas jaunāki par 40 gadiem.

Kripto investīcijas un ideoloģiskie aspekti

Savā grāmatā Guse pievēršas kriptovalūtu ieguvēju ideoloģiskajiem aspektiem, kuri nenāk no IT sektora un tāpēc viņiem ir atšķirīgs skatījums uz finanšu pasauli. Viņš asi kritizē “turbo-turbo kapitālismu” kriptovalūtu sektorā un toksiskos vīrišķības tēlus, ko propagandē influenceri. Tas atspoguļojas arī faktā, ka varoņi nav ieinteresēti sociālajā iesaistē vai ziedošanā. Viņi savus finansiālos panākumus saista tikai ar savu sniegumu un uzskata “sūdu monētas” kā citu ieguldījumus.

Pats Guse kļuva par finansiālas neveiksmes upuri, kad Basti slepena ieteikuma dēļ zaudēja 2000 eiro. Šī pieredze lika viņam pārdomāt kriptovalūtu tirgū valdošo skaudības un baiļu sajūtu. Viņa grāmata sniedz aizraujošu ieskatu kriptovalūtu ieguvēju vidē un izskaidro, kāpēc daudzi cilvēki Vācijā iegulda kriptovalūtās, neskatoties uz ierobežoto tehnisko izpratni.

Kripto aktīvi globālajā finanšu sistēmā

Diskusija par kriptovalūtu aktīviem kā daļu no finanšu nākotnes kļūst arvien skaļāka. Bundesbank uzsver, ka līdz 1,3% pārskaitījumu laikā no 2021. gada septembra līdz 2024. gada jūnijam tika veikti kriptoaktīvos. Ievērojamas personas, piemēram, Donalds Tramps, ir pat nodēvējuši sevi par “kripto prezidentu”, un tādas valstis kā Salvadora ir pieņēmušas Bitcoin kā oficiālu maksājuma veidu. Tomēr Salvadora SVF spiediena un zemā pieprasījuma dēļ 2024. gadā atcēla prasību tirgotājiem pieņemt Bitcoin.

Bundesbank prezidents Joahims Nāgels pauž bažas par globālo ekonomisko stabilitāti un noraida kriptovalūtas kā rezerves valūtas. Viņš uzsver, ka Bitcoin neatbilst drošības un likviditātes kritērijiem. Pašlaik kriptoaktīvi galvenokārt tiek uzskatīti par spekulatīviem ieguldījumiem, savukārt stabilo monētu izmantošana pieaug. Tomēr tie var radīt arī riskus starpbanku maksājumu darījumos.

Nākotnes tiesiskais regulējums attiecībā uz kriptovalūtām ES, kas pazīstams kā MiCAR, ir paredzēts, lai radītu juridisko noteiktību un samazinātu iespējamos riskus. Centrālās bankas strādā arī pie centrālo banku digitālajām valūtām (CBDC), lai stiprinātu finanšu stabilitāti un nodrošinātu drošākus maksāšanas līdzekļus. Digitālais eiro varētu piedāvāt svarīgu alternatīvu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas.

Rezumējot, lai gan kriptoaktīviem varētu būt lielāka loma finanšu nākotnē, tos nekādā gadījumā nevar uzskatīt par stabilu alternatīvu tradicionālajām valūtām. Notikumi, kas saistīti ar kriptovalūtu investīcijām un ar tiem saistītās sociālās izmaiņas, ne tikai koncentrējas uz kriptovalūtu ieguvēju, piemēram, Basti, individuālo uzvedību, bet arī rada plašākus jautājumus par šo jauno finanšu tehnoloģiju integrāciju esošajā sistēmā.

Sniedz papildu ieskatu Basti un kriptovalūtu investoru pasaulē br.de, kamēr bundesbank.de sniedz svarīgas perspektīvas par izaicinājumiem un iespējām saistībā ar kriptovalūtu aktīviem finanšu jomā.