Krāpšana stallī: zemniekam apdrošināšanā jāatmaksā 600 000 eiro!

Krāpšana stallī: zemniekam apdrošināšanā jāatmaksā 600 000 eiro!

Ievērojamā apdrošināšanas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā kāds zemnieks fiktīvu negadījumu rezultātā no dažādām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sabiedrībām ieguva vairāk nekā 600 000 eiro. Tiesas ir atzinušas apsūdzības par pamatotām un tagad saskaras ar izaicinājumu piespiest lauksaimnieku atmaksāt pilnā apmērā. Lēmums tagad ir galīgs, un tajā ir uzsvērti riski, ko var radīt krāpnieciska prakse.

Notikumi ap zemnieku izraisīja vairākus juridiskus strīdus. Tiesas ziņotos incidentus klasificēja kā nederīgus un apstiprināja, ka lauksaimnieks ir pārkāpis apdrošināšanas ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar Kriminālkodeksa (StGB) 265. pantu. Šis regulējums aptver darbības, kurās cilvēki aktīvi ietekmē apdrošināto īpašumu, lai iegūtu prettiesiskas priekšrocības sev vai trešajām personām.

Juridiskās sekas

Šo spriedumu juridiskās sekas ir nopietnas. Apdrošināšanas pabalstu atgūšana lauksaimniekam var novest pie ilgas tiesiskas cīņas. Apdrošināšanas sabiedrībām ir tiesības pieprasīt naudas atmaksu pat gadus pēc maksājuma veikšanas, ja ir aizdomas par krāpšanu. Šajā gadījumā pieprasītā summa tagad pārsniedz 600 000 eiro, ieskaitot procentus. Šī krāpšanas dimensija padara nolēmumu par brīdinājuma piemēru citiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kuriem ir lielākas apdrošināšanas summas.

Attaisnošs spriedums krimināllietā nepasargā no civiltiesiskās atbildības. Tas nozīmē, ka lauksaimnieks var būt atbildīgs par finansiālajiem zaudējumiem pat bez kriminālsoda. Lieta liek uzdot jautājumu, cik svarīga ir rūpīga un pilnīga bojājumu ziņojumu dokumentēšana lauksaimniekiem un citiem uzņēmumiem.

Detalizēti par apdrošināšanas ļaunprātīgu izmantošanu

Apdrošināšanas ļaunprātīga izmantošana Vācijas tiesību aktos ir aplūkota saskaņā ar Kriminālkodeksa 265. pantu, un tā ietver dažādas darbības, kuru mērķis ir iegūt apdrošināšanas atlīdzību ar krāpšanu. Saskaņā ar juracademy.de Objektīvie fakti ietver apdrošināšanas objekta bojāšanu, iznīcināšanu vai lietojamības pasliktināšanos. Lauksaimnieks arī pierādījis, ka rīkojies ar nolūku iegūt pretlikumīgas priekšrocības. Šis aspekts ir būtisks, jo gan dolus eventualis, gan tiešas tīšas darbības ir sodāmas.

Aizsardzība attiecas uz īpašuma apdrošinātājiem. Šajā gadījumā lauksaimnieks ieguva priekšrocības, ziņojot par viltus negadījumiem, izmantojot apdrošināšanas līguma nosacījumus. Šajā kontekstā nepareizi tika piemēroti dažādi 265.panta pārkāpumi, piemēram, apdrošināto priekšmetu nolikšana malā vai atstāšana, kā rezultātā tiesas pieņēma lēmumu.