Krievijas ēnu flote: 900 kuģi apdraud Baltijas jūru!

Krievijas ēnu flote: 900 kuģi apdraud Baltijas jūru!

Pašreizējo ģeopolitisko norišu kontekstā Krievijas “ēnu flote” atkal ir nonākusi starptautiskās uzmanības centrā. Tiek lēsts, ka šī slepenā flote, kas sastāv no aptuveni 900 veciem, nereģistrētiem kuģiem, ir paredzēta, lai apietu Rietumu naftas embargo, kas tika noteikts Ukrainas kara rezultātā. Šo informāciju apstiprina franču admirālis Benuā de Guiberts, kurš uzsver, ka Lamanšā katru dienu tiek novēroti aptuveni desmit no šiem kuģiem. Kuģu reģistrs liecina, ka daudzi no minētajiem kuģiem bieži vien nav atbilstoši apdrošināti, kas rada būtiskus drošības riskus, tostarp vides katastrofu draudus.

“Ēnu flotes” problēma attiecas ne tikai uz Krieviju, bet arī uz citām valstīm, piemēram, Irānu un Ziemeļkoreju. Šī flote gūst labumu no starptautisko jūras tiesību liberalitātes un globālās jūras satiksmes pārredzamības trūkuma, kas ievērojami apgrūtina uzraudzību. Lai gan ir dažādas aplēses par kuģu skaitu – Igaunijas aizsardzības ministrs saka, ka aptuveni 500, Greenpeace – aptuveni 200 –, nepieciešamība veikt pasākumus pret šo floti ir neapstrīdama.

ES sankcijas un jauni pasākumi

Ņemot vērā šos notikumus, Eiropas Savienība 18. sankciju kārtas ietvaros plāno paplašināt to kuģu sarakstu, kurus Krievija izmanto naftas transportēšanai par 77 kuģiem. Vācija un Zviedrija jau ir veikušas jaunus pasākumus, lai pastiprinātu kontroli tankkuģiem ar neatbilstošu apdrošināšanu. No 2025. gada 1. jūlija tankkuģu apkalpēm tiks jautāts par apdrošināšanas segumu pret naftas noplūdes radītajiem zaudējumiem. Anomālijas tiek novērotas visā Eiropā un var izraisīt iespējamās sankcijas.

Federālais transporta ministrs Patriks Šnīders uzsver, ka steidzami ir nepieciešams iegūt pilnīgu priekšstatu, lai varētu veikt efektīvus pasākumus. Šī iniciatīva ir īpaši svarīga, jo vairāk nekā desmiti kuģu turpina piegādāt Krievijas jēlnaftu tieši uz Eiropas ostām, neskatoties uz ES aizliegumu. Report Mainz pētījumi liecina, ka palielinās naftas noplūdes risks Baltijas jūras rosīgajos ūdeņos. Vides aktīvisti, piemēram, Greenpeace aktīviste Nina Noelle, izmanto GPS izsekošanas ierīces, lai izmeklētu potenciāla naftas plankuma izplatību Baltijas jūrā.

Kuģu kustība Baltijas jūrā

Kā ziņots, kopš Ukrainas kara sākuma pieaudzis tankkuģu skaits, kas caur Baltijas jūru transportē Krievijas jēlnaftu. Greenpeace dokumentē, ka 2023. gadā Baltijas jūru šķērsoja gandrīz 1000 naftas tankkuģu, kas ir lielākais skaits. Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, kad reģistrēti tikai 290 tankkuģi, vērojams satraucošs aktivitātes pieaugums. Daļa šīs flotes nepārprotami pārkāpj ES sankcijas, kas kopš 2023. gada marta aizliedz Krievijas jēlnaftas sūtījumus ar kuģiem uz ES.

Paraugpārvadājumi, piemēram, tankkuģis “Calida”, kas izbrauca no Ustlugas 2024. gada 23. augustā un ieradās Augustā, Itālijā, 2024. gada 11. septembrī, ilustrē šīs flotes uzraudzības izaicinājumus. Satelītu dati liecina, ka daudzi no šiem kuģiem iekrauj Krievijas ostās un samazināja iegrimi pēc ierašanās ES ostās, lai maldinātu iespējamo kontroli.

ES Komisija norāda, ka sankciju uzraudzība ir dalībvalstu pienākums. Tomēr pašreizējā situācija liecina, ka sadarbība un koordinācija starp ES dalībvalstīm, tostarp Vācijas federālo valdību, ir steidzami nepieciešama. Federālā valdība plāno noteikt sankcijas lielākam skaitam naftas tankkuģu un cieši sadarbojas ar G7 un ES partneriem.

Situācija ap Krievijas ēnu floti joprojām ir saspringta, un starptautiskās kopienas saskaras ar izaicinājumu veikt efektīvus pasākumus, lai samazinātu gan ekonomiskos, gan vides riskus.

Papildinformāciju var atrast rakstos no Merkurs un ikdienas ziņas.