Suche
Mein Konto
Vācijas ekonomika krīzē: eksports brūk!
ES ekonomika aug mēreni, Vācija cīnās ar eksporta stagnāciju un uzņēmumu bankrotiem. Jaunākie IKP dati un analīze.
Vācijas ekonomika krīzē: eksports brūk!
Ekonomiskā situācija Vācijā un Eiropas Savienībā šobrīd uzrāda satraucošas tendences. Ziņots 2025. gada 14. augustā ikdienas ziņas ka ekonomikas izlaide Eiropas Savienībā (ES) 2025. gada otrajā ceturksnī pieauga par 0,2 procentiem. Šis pieaugums notiek, ņemot vērā Vācijas tirgus vājināšanos, kas sniedz lielu ieguldījumu kopējā ES ekonomikā.
2025. gada pirmajā pusē ES valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) sasniedza vairāk nekā deviņus triljonus eiro, gandrīz ceturto daļu no tā ienesa Vācija. Kamēr Holandā un Spānijā šajā periodā bija vērojama izaugsme, grūtībās ir Vācija, kuras ekonomikas izlaide pirmajā ceturksnī samazinājās par 0,3%, bet otrajā ceturksnī pat par 0,1%.
Izaicinājumi Vācijas ekonomikai
Pēc Bundesbankas datiem, Vācijas eksporta konkurētspēja ir samazinājusies. Aptuveni 40 procentus no Vācijas ekonomiskās produkcijas veido eksports, bet pieaugošais imports un eksporta kritums veicina nenoteiktību. Uzņēmumu bankrotu skaits Vācijā nepārtraukti pieaug, skarot ne tikai vecos, bet arī jaunākos uzņēmumus.
2025. gada jūnijā Vācijā tika reģistrēts zemākais ražošanas apjoms kopš pandēmijas zemākā punkta. Šo attīstību nosaka vairāki faktori: vājo eksportu veicina novecojuši produkti, augstās enerģijas cenas un paaugstinātas algas, kā arī sarežģītā administrācija.
Eiropas Savienības konteksts
Pašai Eiropas Savienībai, 27 dalībvalstu pārnacionālai politiskai un ekonomiskai savienībai, pēdējos gados ir nācies pārvarēt daudzas problēmas. ES platība ir 4,2 miljoni km², un tajā dzīvo vairāk nekā 450 miljoni cilvēku. 2024. gadā ES radīja nominālo IKP aptuveni 17,935 triljonu eiro apmērā, kas atbilst 5,5 procentiem no pasaules iedzīvotāju skaita.
ES īsteno dažādas politikas jomas, un tai ir tādas institūcijas kā Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, kas aktīvi darbojas starptautisko attiecību un humānās palīdzības jomā. Izveidojot vienotu tirgu, kas nodrošina brīvu pakalpojumu un preču kustību un veiksmīgu muitas savienību, ES cenšas nodrošināt savu dalībvalstu ekonomisko stabilitāti.
Turklāt ES plāno reformas, lai sagatavotos iespējamai paplašināšanai līdz 35 dalībvalstīm līdz 2030. gadam. Atliek noskaidrot, kā šie faktori ietekmēs dažādās Savienības ekonomikas, īpaši Vācijas.