Finanšu eksperts: Vācijas ekonomika 2024. gadā nesagaida augšupeju – ekonomikas apskats liecina par ekonomikas paralīzi.
Saskaņā ar www.tagesspiegel.de ziņojumu, ar darba devējiem saistītā Vācijas ekonomikas institūta (IW Cologne) aptauja liecina, ka arī nākamajā gadā Vācijas ekonomika negaida augšupeju. Tikai 23 procentiem uzņēmumu ir pozitīvas gaidas uz 2024. gadu, bet 35 procentiem ir negatīvas gaidas. Ekonomikas apsekojums liecina par "ekonomiskās paralīzes turpinājumu Vācijā". Iemesli tam ir straujais energoresursu cenu kāpums saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, vispārējais cenu pieaugums, ģeopolitiskā nenoteiktība un ievērojamā globālās ekonomikas lejupslīde. Tas Vācijā noved pie ekonomikas strupceļa. Finanšu nozarei ir rūpīgi jāuzrauga šīs norises, jo tās ir nozīmīgas...

Finanšu eksperts: Vācijas ekonomika 2024. gadā nesagaida augšupeju – ekonomikas apskats liecina par ekonomikas paralīzi.
Saskaņā ar www.tagesspiegel.de ziņojumu, ar darba devējiem saistītā Vācijas ekonomikas institūta (IW Cologne) aptauja liecina, ka arī nākamajā gadā Vācijas ekonomika negaida augšupeju. Tikai 23 procentiem uzņēmumu ir pozitīvas gaidas uz 2024. gadu, bet 35 procentiem ir negatīvas gaidas. Ekonomikas apsekojums liecina par "ekonomiskās paralīzes turpinājumu Vācijā". Iemesli tam ir straujais energoresursu cenu kāpums saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, vispārējais cenu pieaugums, ģeopolitiskā nenoteiktība un ievērojamā globālās ekonomikas lejupslīde. Tas Vācijā noved pie ekonomikas strupceļa.
Finanšu nozarei ir rūpīgi jāuzrauga šīs norises, jo tām var būt būtiska ietekme uz tirgu. Piemēram, pieaugošās enerģijas cenas var izraisīt inflāciju, kas savukārt ietekmē patērētāju pirktspēju. Uzņēmumi, kas plāno mazāk ieguldīt investīcijās un nodarbinātībā, var izraisīt ekonomiskās aktivitātes samazināšanos. Šīm norisēm varētu būt negatīva ietekme, īpaši tādās nozarēs kā būvniecība un pamatmateriālu rūpniecība, kas saskaņā ar aptauju ir īpaši pesimistiska.
Reģionus Vācijas dienvidaustrumos un ziemeļos īpaši smagi skārušas negatīvās prognozes, savukārt dienvidrietumu un Bavārijas perspektīvas ir līdzsvarotākas. Tomēr Austrumvācijā un Rietumvācijā nav vērojama skaidra attīstība.
Ņemot vērā šos aptaujas rezultātus, finanšu speciālistiem jāturpina cieši sekot līdzi tirgus un ekonomikas attīstībai un apsvērt iespējamos finanšu nozares nākotnes scenārijus.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.tagesspiegel.de