Putins piesaista pensiju fondu: Krievijas ekonomika krīzes režīmā!
Krievijas ekonomika cieš no Rietumu sankcijām un augstajām procentu likmēm. Prezidents Putins piekļūst pensiju fondiem, lai kompensētu deficītu.

Putins piesaista pensiju fondu: Krievijas ekonomika krīzes režīmā!
Krievijas ekonomika ir pakļauta nopietnam Rietumu sankciju un augsto procentu likmju spiedienam. Situācija ir kļuvusi tik briesmīga, ka prezidentam Vladimiram Putinam tagad nākas ķerties pie Krievijas labklājības fonda, lai segtu pieaugošo budžeta deficītu. Skaļi fr.de 2025.gadā Kremlis plāno izņemt no šī nozīmīgā fonda rezervēm aptuveni 4,8 miljardus eiro, kas kopš 2008.gada tiek izmantoti pensiju sistēmas finansiāla atbalsta sniegšanai.
Gaidāms, ka Krievijas budžeta deficīts gada laikā trīskāršosies. Iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka Kremlis varētu piekļūt privātiem uzkrājumiem. Kremlim pietuvinātie oligarhi pat izteikuši priekšlikumus atcelt pensijas vai uzskatīt bērnus par pensiju plānu. Par Krievijas ekonomikas stabilitāti ilgtermiņā brīdina arī bijusī Krievijas Centrālās bankas padomniece Aleksandra Prokopenko.
Ekonomiskās attīstības tendences un izaicinājumi
Neskatoties uz saspringto situāciju, vērojamas arī pozitīvas ekonomikas norises. Lielbritānijas Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta (RUSI) 2025. gada janvāra analīze liecina, ka 2024. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par gandrīz četriem procentiem. Ekonomists un Krievijas eksperts Ričards Konolijs norāda, ka Rietumu cerības uz ekonomikas sabrukumu ir nepamatotas. Pārsteidzoši mērenie budžeta deficīti no 1,5 līdz 2,9 procentiem no IKP kopš 2022. gada liecina par zināmu ekonomikas noturības pakāpi.
Krievijas valsts parāds ir aptuveni 15 procenti no IKP, kas ir zemākā attiecība starp G20 valstīm. 2024. gada decembrī budžeta ieņēmumi sasniedza vairāk nekā četrus triljonus rubļu (apmēram 40 miljardus USD), kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 28 procentiem. Šos finanšu rezultātus atbalsta arī ārējās tirdzniecības sabalansēšana un valdības izdevumu paplašināšanās.
- Russland importiert vermehrt Elektronik, Transportfahrzeuge und Chemieprodukte aus China.
- Der bilaterale Handel mit China betrug 2024 rund 244,8 Milliarden US-Dollar.
- Russland sucht neue Märkte für Energieexporte, insbesondere in Indonesien, wo Interesse an russischem Öl besteht.
Naftas tirgus radītās problēmas
Tomēr atkarība no naftas un gāzes eksporta joprojām ir galvenā problēma. Peļņa no šī eksporta ir Krievijas ekonomikas galvenais balsts, un eksperti brīdina, ka valsts ieguldījumu fonds var ātri zaudēt skaidru naudu, ja naftas cenas nokritīsies zem 50 dolāriem par barelu. G7 valstis ir ieviesušas sankcijas, lai ierobežotu šos ieguvumus, ieviešot naftas cenu griestus.
Kremļa vienpusējie pasākumi, piemēram, investīcijas ēnu flotē, lai ar viltus karogu sūtītu naftu, liecina par spiedienu, ko izdara Krievija. Naftas cenu kritums un ražošanas pieaugums no OPEC+ un ASV palielina spiedienu meklēt jaunus finansējuma avotus.
Krievijas ekonomiskās problēmas ir sarežģītas. Lai gan īstermiņa vājās vietas izceļ sankcijas un iekšējās problēmas, piemēram, darbaspēka trūkums un augsta inflācija, Krievijas ekonomikas ilgtermiņa perspektīvas joprojām ir neviendabīgas, ņemot vērā strukturālās nepilnības. Connolly brīdina nejaukt šīs ilgtermiņa vājās vietas ar īstermiņa ievainojamībām. Krievijai ir pietiekami daudz ekonomisko resursu, lai īstenotu savus politiskos mērķus un sagatavotos ilgstošai konfrontācijai ar Rietumiem telepolis.de.