DGB priekšnieks Jasmins Fahimi brīdina par ekonomikas lejupslīdi – finanšu eksperti pauž skepsi par 2024. gada perspektīvām
Kā brīdināja DGB priekšnieks Jasmins Fahimi, arī Vācijas rūpniecība 2024. gada mijā saskarsies ar lieliem izaicinājumiem. Jo īpaši energoietilpīgās nozares, piemēram, ķīmiskā rūpniecība, alumīnija un tērauda ražošana, joprojām nopietni ietekmē ekonomiskā situācija un pieaugošās enerģijas cenas. Viņa arī kritizēja valsts noteikto gāzes un elektrības cenu griestu pārtraukšanu, kas negatīvi ietekmē uzņēmumus un padara Vāciju kā vietu nepievilcīgu. Tāpēc jūsu aicinājums nepārprotami ir vērsts uz parāda bremžu reformu un īpašu fondu ieguldījumiem sociālajā infrastruktūrā un ekonomikā. Saskaņā ar www.esslinger-zeitung.de ziņojumu rakstā norādīts uz vairākām negatīvām sekām uz...

DGB priekšnieks Jasmins Fahimi brīdina par ekonomikas lejupslīdi – finanšu eksperti pauž skepsi par 2024. gada perspektīvām
Kā brīdināja DGB priekšnieks Jasmins Fahimi, arī Vācijas rūpniecība 2024. gada mijā saskarsies ar lieliem izaicinājumiem. Jo īpaši energoietilpīgās nozares, piemēram, ķīmiskā rūpniecība, alumīnija un tērauda ražošana, joprojām nopietni ietekmē ekonomiskā situācija un pieaugošās enerģijas cenas. Viņa arī kritizēja valsts noteikto gāzes un elektrības cenu griestu pārtraukšanu, kas negatīvi ietekmē uzņēmumus un padara Vāciju kā vietu nepievilcīgu. Tāpēc jūsu aicinājums nepārprotami ir vērsts uz parāda bremžu reformu un īpašu fondu ieguldījumiem sociālajā infrastruktūrā un ekonomikā.
Saskaņā ar ziņojumu www.esslinger-zeitung.de,
Rakstā norādīts uz vairākām negatīvām sekām Vācijas tirgū un finanšu nozarē. Enerģijas cenu kāpums un neskaidrā ekonomiskā situācija var izraisīt produktivitātes un eksporta samazināšanos skartajās nozarēs. Tas savukārt varētu apdraudēt darba drošību, izraisot bezdarba pieaugumu.
Tāpat tiek minēts, ka Vācija kļūst arvien nepievilcīgāka uzņēmumiem, kas potenciāli var novest pie ārvalstu investīciju samazināšanās un kvalificētu darbinieku zaudēšanas. Tas savukārt vēl vairāk negatīvi ietekmētu ekonomiku un finanšu sektoru.
Jasmina Fahimi aicinājumam veikt parādu bremžu reformu un izveidot īpašu fondu investīcijām infrastruktūrā, iespējams, varētu būt pozitīva ietekme uz ekonomiku un tirgu. Investīcijas sociālajā infrastruktūrā un pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku varētu veicināt ekonomikas izaugsmi un uzlabot darba drošību. Taču atliek noskaidrot, vai un cik lielā mērā šīs prasības tiks īstenotas.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.esslinger-zeitung.de