Ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos: zelta un akciju tirgi jūtīgi reaģē uz Izraēlas sauszemes ofensīvu

Ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos: zelta un akciju tirgi jūtīgi reaģē uz Izraēlas sauszemes ofensīvu

Piektdienas vakarā notika baiļu tirdzniecība, investoriem izejot no akcijām un ieguldot zeltā. Zelta cena pieauga no 1982 USD līdz 2009 USD. Tomēr šorīt bija vērojama neliela lejupslīde, un zelta cena šobrīd ir pie 1996 USD. ASV fondu indeksi piektdienas vakarā spēja nedaudz atgūties no zemākā līmeņa. Šobrīd uzmanības centrā ir Izraēlas sauszemes ofensīva Gazas joslā.

Šī ģeopolitiskā situācija ietekmē ne tikai akciju tirgus, bet arī naftas cenu. Kopš Tuvo Austrumu konflikta sākuma 7. oktobrī WTI naftas cena pieauga no 83 USD līdz 90 USD, tikai zaudējot visus savus ieguvumus. Vispirms bija bailes no Tuvo Austrumu naftas piegāžu trūkuma, pēc tam iestājās atslābums, kad nebija nekādu deficīta pazīmju. Tomēr tagad pastāv reāls eskalācijas risks sauszemes ofensīvas dēļ. Naftas cenai 83,91 dolārs, pagaidām tirgos saglabājas miers, taču akciju tirgi un zelts, šķiet, uz situāciju reaģē jūtīgāk.

Atkarībā no tā, kā attīstās zemes ofensīva, zelta un akciju tirgi var reaģēt atšķirīgi. Var rasties bēgšanas un relaksācijas kustības. Nesenais Bloomberg virsraksts “Nafta un obligācijas krīt, Tuvajiem Austrumiem baidoties, mazinās” liecina, ka šī ģeopolitiskā situācija ietekmē tirgus. Situācijas attīstība Tuvajos Austrumos ir izšķiroša tirgus attīstībai.

Swissquote Bank vecākais analītiķis Ipeks Ozkardeskaja atzīmē, ka pieprasījums pēc zelta kā droša patvēruma ir palielinājies sakarā ar Izraēlas pastiprinātajiem sauszemes uzbrukumiem Gazas joslā. Dzeltenā metāla vērtība pēdējo nedēļu laikā ir palielinājusies, taču turpmāka spriedzes saasināšanās Tuvajos Austrumos varētu saglabāt apetīti pēc zelta. Nākamā dabiskā mērķa vērtība ir aptuveni 2080 USD, kas ir iepriekšējais visu laiku augstākais rādītājs.

Enerģētikas sektorā naftas cenas pēdējās nedēļas laikā ir kritušās, šorīt ASV jēlnaftas cenai tirgojoties zem 85 dolāriem. Izraēla ir bombardējusi mērķus kaimiņvalstīs un nosūtījusi karaspēku un tankus uz Gazas joslas ziemeļiem, taču pagaidām ir izvairījusies no masveida sauszemes iebrukuma. Ilgas cīņas cerības mazina ieguldījumus enerģētikā. Tomēr pēkšņu lēcienu risks piegādes pārtraukumu gadījumā saglabājas.

Analītiķi joprojām ir piesardzīgi, brīdinot par sadursmi starp stingriem finanšu nosacījumiem un ģeopolitiskā riska izvairīšanos. Procentu likmju nepastāvība pašlaik veicina aizplūšanu no attīstības tirgus aktīviem un attīstīto tirgus akcijām. Paredzams, ka Izraēlas sauszemes ofensīvai Gazā būs ierobežota ilgtermiņa ietekme uz aktīvu tirgiem, ja vien konflikts neizplatīsies citos reģionos, piemēram, Irānā.

Saskaņā ar ziņojumu finanzmarktwelt.de