6 stundu diena vai 8 stundu lamatas? Cīņa par veselīgu darba laiku!

Vācijā atkal tiek apspriests darba laiks, īpaši saistībā ar iespējamās 6 stundu darba dienas ietekmi. Kā OM tiešsaistē ziņots, ka formula “darba laiks dalīts ar dzīves ilgumu” darba īpatsvara aprēķināšanai dzīvē tiek uzskatīta par problemātisku. Trūkst skaidrības par to, kas skaitās darba laiks, jo papildus profesionālajam darba laikam jārēķinās arī ar mājsaimniecības darbiem, pārvietošanos, brīvprātīgo darbu, bērnu pieskatīšanu un tuvinieku pieskatīšanu.

Vācieši 2022. gadā kopumā strādāja 61,3 miljardus stundu, ko eksperti uzskata par nepietiekamu. Daži ekonomisti un politiķi aicina palielināt darba stundu skaitu, lai palielinātu produktivitāti, un iesaka padarīt virsstundas pievilcīgākas un atvieglot 8 stundu darba dienu. Tomēr pētījumi liecina, ka cilvēki spēj koncentrēties maksimāli 6 stundas dienā. Nepārtraukta 8 stundu darba diena varētu būt veselīga tikai tad, ja ir pietiekami daudz pārtraukumu un daudzveidīgas aktivitātes. Pārāk daudz darba bieži noved pie garīgām slimībām; Saskaņā ar DAK 2022. gada veselības ziņojumu, tās veidoja 16% no visām slimības dienām, kas ir lielākais īpatsvars kopš aptauju sākuma.

6 stundu diena fokusā

Diskusiju par 6 stundu darba dienu apspriež arī uni.de pavadībā. Vācijā 8 stundu darba diena joprojām ir norma, taču pētījumi liecina, ka garas darba stundas samazina produktivitāti un ir saistītas ar veselības problēmām. Kreisie Vācijā uzstāj uz 6 stundu darba dienas ieviešanu, savukārt Zviedrijā daudzi uzņēmumi jau izmēģina šo modeli. Jo īpaši Toyota rūpnīca Gēteborgā ir veiksmīgi ieviesusi 6 stundu darba dienu 13 gadus bez produktivitātes samazināšanās.

Zviedrijas uzņēmumos darbinieki ziņo par augstāku motivācijas līmeni un lielāku darba prieku. Industriālās psiholoģijas pētījumi atbalsta tēzi, ka cilvēki var produktīvi strādāt tikai 4 līdz 5 stundas. Tomēr 6 stundu darba dienas ieviešana nav izdevīga visās nozarēs, jo atsevišķiem uzņēmumiem, piemēram, Sahlgrenskas universitātes slimnīcai, nācās algot papildu darbiniekus, lai realizētu darba laika samazinājumu. Taču kritiķi iebilst, ka augstās izmaksas aptuveni 1 miljona eiro apmērā gadā runā pretī 6 stundu darba dienas ieviešanai.

Daniels Bernmars no Zviedrijas kreisajiem uzsver nepieciešamību uzlabot darba apstākļus darbiniekiem. Psihiskās slimības Vācijā tiek uzskatītas par otro biežāko darba nespējas cēloni, savukārt statistika liecina par augstu saslimstības līmeni psiholoģisku problēmu dēļ. Vīrieši slimības atvaļinājumā atrodas vidēji 180 dienas gadā, bet sievietes 300 dienas gadā. Vācijā centienus saīsināt darba laiku galvenokārt virza kreisie un Attac tīkls, savukārt arodbiedrības noraida šos priekšlikumus to koplīguma autonomijas dēļ. Taču Zviedrijā eksperimenti ar 6 stundu darba dienu tuvojas beigām pieaugošo izmaksu dēļ.