Nabadzība Vācijā: kas pieder pie neaizsargātās grupas?

Nesen publicētā Vācijas Ekonomikas institūta (IW) analīze sniedz svarīgu ieskatu par nabadzības risku Vācijā un nosaka parametrus, kas ietekmē daudzu cilvēku dzīvi. Pētījumā norādīts, ka nabadzība tiek aplūkota ne tikai kā ekonomiska situācija, kurā cilvēki nevar nopelnīt sev iztiku, bet arī kā subjektīvs priekšstats par sliktu situāciju. Jēdzieni absolūtā un relatīvā nabadzība ir skaidri nošķirti viens no otra: lai gan absolūtā nabadzība nozīmē zemus ienākumus, kas apdraud pastāvēšanu, relatīvā nabadzība attiecas uz dzīves līmeni sabiedrībā.

Eiropas Savienībā tiek uzskatīts, ka persona ir pakļauta nabadzības riskam, ja tā saņem mazāk nekā 60% no vidējiem ienākumiem. Neskatoties uz spēcīgu sociālā nodrošinājuma sistēmu Vācijā, nabadzības apkarošana joprojām ir izaicinājums. Nabadzības ierobežojumi 2022. gadam tika noteikti šādi:
– Cilvēki, kas dzīvo vieni: līdz 1390 eiro neto/mēn.
– Vientuļie vecāki ar bērnu līdz 14 gadiem: 1800 eiro.
– Pāru mājsaimniecības ar diviem bērniem: 2910 eiro.

Statistikas dati par nabadzības risku

Pētījums, kas balstīts uz EU-SILC datiem no 2023. gada un analizē ienākumu līmeni 2022. gadā, liecina, ka aptuveni 14,4% iedzīvotāju ienākumi ir zem nabadzības sliekšņa. Īpaši skarti ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuru nabadzības riska līmenis ir 24,6%, kam seko vientuļie vecāki (23,7%) un vientuļie (26,4%). Pētījums arī atklāj, ka sievietes cieš vairāk nekā vīrieši (13,7%), un nabadzības risks ir 15,1%.

Turklāt nodarbinātības statusam ir galvenā loma nabadzības riskam: tikai 6,6% no nodarbinātajiem ir pakļauti nabadzības riskam pretstatā 46,5% bezdarbnieku un 18,3% pensionāru. Interesanti, ka subjektīvā nabadzības un bagātības uztvere bieži atšķiras no objektīviem kritērijiem. Saskaņā ar 2023. gada aptauju vairāk nekā puse respondentu atzina sevi par vidusšķiru neatkarīgi no viņu faktiskajiem ienākumiem. IW arī izšķir dažādas vidusšķiras kategorijas: zemākā vidējā (60-80% no mediānas), šaura vidus (80-150%) un augšējā vidējā (150-250%). Konstatēts, ka tikai aptuveni 4% iedzīvotāju pārkāpj augstākās klases slieksni, kas vientuļajiem nozīmē neto ienākumus virs 5780 eiro mēnesī.

Lai iegūtu papildinformāciju par dzīves apstākļiem un nabadzības risku Vācijā, Federālais statistikas birojs piedāvā visaptverošus datus un analīzi, kas detalizēti atspoguļo pašreizējo situāciju, kā tas sīkāk izskaidrots attiecīgajos ziņojumos. IW sniedz arī atbilstošu informāciju par ienākumu līmeni Vācijā, kas palīdz labāk izprast ar nabadzību un sociālo nevienlīdzību saistītās problēmas.