Vācija krīzē: bezdarbs un lejupslīde rekordaugstā līmenī!

Vācija šobrīd saskaras ar lielāko ekonomisko depresiju kopš Federatīvās Republikas dibināšanas. Ekonomiskās problēmas izpaužas kā bezdarba līmeņa paaugstināšanās un uzņēmējdarbības klimata samazināšanās. 2025. gada janvārī bezdarba līmenis pieauga līdz 6,4 procentiem, kas ir gandrīz trīs miljoni bezdarbnieku. Salīdzinot ar 2024. gada janvāri, tas ir par 187 000 bezdarbnieku vairāk. Turklāt pieaug īstermiņa darbinieku skaits, kas liecina par darbaspēka piedāvājuma samazināšanos.

Īpaši satraucošs ir pašnodarbināto un mikrouzņēmumu biznesa klimata indeksa kritums, kas no mīnus 23,4 līdz mīnus 24,9 punktiem. Ievērojama daļa pašnodarbināto, proti, katrs otrais, sūdzas par pasūtījumu trūkumu. Arī iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā samazinājās par 0,2 procentiem, kas liecina par oficiālu recesiju. Šis ir jau otrais gads pēc kārtas, kad Vācijā IKP samazinās.

Ekonomiskās prognozes un izaicinājumi

Situācija ir satraucoša salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, jo ​​Vācija ekonomiskās izaugsmes ziņā atpaliek no tādām valstīm kā Itālija, Francija un Spānija. Rūpniecības federācija prognozē, ka kritums Vācijas ekonomikā turpināsies arī 2025. gadā, turklāt pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājušās ārvalstu tiešās investīcijas Vācijā, savukārt starpība starp ārvalstu investīcijām Vācijā un Vācijas investīcijām ārvalstīs 2023. gadā bija aptuveni 94,1 miljards eiro.

Papildus bažām par nodarbinātību un IKP, cits avots raksturo vispārējo ekonomisko situāciju. Federālā valdība paredz, ka IKP 2024. gadā otro reizi pēc kārtas būs zemāks par iepriekšējā gada rādītāju. Šādas negatīvas IKP vērtības pēdējā laikā radās starptautisko krīžu laikā, piemēram, 2009. gada finanšu krīzes un 2020. gada koronapandēmijas laikā. Vācija pēdējo piecu gadu laikā ir piedzīvojusi stagnējošu ekonomiku, un 2019. gada līmenis vairs nav sasniegts.

Neskatoties uz šo drūmo perspektīvu, ir mazi cerību stari. 2024. gada trešajā ceturksnī tautsaimniecībā bija vērojams pozitīvs izaugsmes temps, ko atbalstīja privātais patēriņš. Inflācija tagad atkal ir divu procentu robežās. Ienākumu pieaugums un zemā inflācija ir pozitīvi ietekmējuši mājsaimniecību patēriņa modeļus, pat ja rūpniecība turpina ciest no augstām enerģijas cenām.

Pašreizējo ekonomisko situāciju vēl vairāk noslogo ārējie faktori. Donalda Trampa uzvara vēlēšanās varētu negatīvi ietekmēt Vācijas ekonomiku, jo īpaši saistībā ar iespējamiem tarifiem ES importam. Vispārējā nenoteiktība iedzīvotāju un uzņēmumu vidū varētu kavēt ekonomikas atveseļošanos. Tomēr ātra politiskās situācijas noskaidrošana Vācijā varētu palīdzēt ierobežot ekonomiskās sekas ZDF ziņots.

To papildina aplēses, ka federālā valdība nākamajos gados sagaida tikai 0,8 līdz 1,3 procentu pieaugumu, savukārt inflācija dažkārt pārsniedza astoņus procentus, kas rada ievērojamu spiedienu uz patērētājiem un ekonomiku.