Vācijas ekonomika uz sabrukuma robežas: eksperti skaņas signālu!

Jēnas Universitātes darba, industriālās un ekonomikas socioloģijas profesors Klauss Dērs ir izteicis satraucošus paziņojumus par pašreizējo ekonomisko situāciju Vācijā un Eiropā. Intervijā Dērs atzīmēja, ka ES pastāv masveida deindustrializācijas risks, savukārt rūpnieciskā ražošana jau ir sabrukusi. Pēc Dēres teiktā, šī krīze attiecas ne tikai uz Vāciju, bet tai ir arī plašāka ietekme uz visu Eiropas ekonomiku.

Dērs skaidroja, ka pašreizējā ekonomiskā krīze daļēji bija inscenēta, īpaši auto industrijā. Kā piemēru viņš minēja Ford lēmumu slēgt rūpnīcu Zārluī, kas bija balstīts uz korporatīvās stratēģijas apsvērumiem, nevis objektīvas nepieciešamības rezultātu. Viņaprāt, tas liek apšaubīt Vācijas sociālās partnerības modeli un iezīmē tabu pārkāpšanu darba attiecībās.

Dēres prasības un valdības kritika

Sociologs brīdināja, ka Vāciju var sagaidīt jauns laikmets, kura ietekme no citām valstīm var atšķirties ar laika nobīdi. Viņš asi kritizēja luksoforu valdību par plānošanas drošības trūkumu un nepietiekamajiem ieguldījumiem rūpniecības un ekonomikas politikā. Dērs aicināja īstenot ilgtermiņa industriālo politiku ar ikgadējo investīciju prasību vismaz 600 miljardu eiro apmērā un negatīvi izteicās par pēkšņo e-auto finansējuma atcelšanu un klimata naudas trūkumu.

Viņš uzsvēra, ka vides ilgtspējība nav iespējama bez sociālā taisnīguma, un norādīja, ka sociālie un politiskie kreisie ir aizsardzībā, jo nav spējuši politiski mobilizēt nevienlīdzību. Vairāk nekā 90 procenti iedzīvotāju pieprasa taisnīgāku bagātības sadali, taču ticība pārmaiņu iespējai mazinās. Šobrīd Dērre Vācijā neredz kreiso partiju, kas varētu mobilizēt cerību, un norāda, ka varētu rasties jauni politiski veidojumi, kas apvienotu vides ilgtspējību un sociālo taisnīgumu. Viņa "ekoloģiskās labklājības valsts" koncepcijas mērķis ir atsaistīt sociālās drošības sistēmas no ekonomiskās izaugsmes.

Tajā pašā laikā uzņēmēju asociācijas un arodbiedrības brīdina par rāpojošo deindustrializāciju Vācijā. Nozares prezidents Zigfrīds Rusvērms uzsver, ka Vācija zaudē konkurētspēju, savukārt DIHK prezidents Pīters Adrians pievēršas briesmām, kas saistītas ar ražošanas pārcelšanu uz ārzemēm. Sarunās ar federālo valdību DGB vadītājs Jasmins Fahimi uzsver nepieciešamību pēc konkurētspējīgām rūpnieciskās elektroenerģijas cenām, un IG BCE vadītājs Maikls Vasiliadis aicina izstrādāt jaunu Vācijas un Eiropas rūpniecības politiku.

Federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks paziņoja par aktīvāku rūpniecības politiku, lai veicinātu atrašanās vietu drošību un nodrošinātu klimatneitrālu ekonomiku. Fonā, cita starpā, ir ASV pretinflācijas likums, kas veicina investīcijas klimata aizsardzībā un var nostādīt Eiropas uzņēmumus neizdevīgā stāvoklī. Adrians salīdzina elektrības un gāzes cenas ASV un Vācijā un brīdina par pakāpenisku rūpnieciskās ražošanas aizplūšanu. Tiek kritizēti arī lēnie apstiprināšanas procesi un augstie uzņēmumu nodokļi Vācijā, savukārt tiek uzsvērta nepieciešamība pēc Eiropas Datu likuma, lai izveidotu datu telpas.