Vai Vācijai draud deindustrializācija? Eksperti izsauc trauksmi!

Saistībā ar pašreizējo ekonomisko situāciju Vācijā un Eiropā Jēnas Universitātes darba, industriālās un ekonomikas socioloģijas profesors Klauss Dērs pauž bažas par tuvojošos ekonomisko krīzi. Pēc Dörre domām, masveida deindustrializācijas draudi ES ir reāli, jo rūpnieciskā ražošana ir strauji samazinājusies. Pašreizējo krīzi viņš raksturo ne tikai kā specifisku Vācijas izaicinājumu, bet arī kā plašāku Eiropas fenomenu. Dērs iemeslus daļēji saskata pakāpeniskā krīzē, īpaši auto industrijā, un norāda uz Ford ražošanas apturēšanu Zārluī, ko viņš uzskata par uzņēmuma stratēģisku apsvērumu, nevis nepārvaramu faktu rezultātu.

Dērre arī kritizē Vācijā pastāvošo sociālās partnerības modeli un runā par pagrieziena punktu darba attiecībās. Viņš brīdina par iespējamu jaunu laikmetu, kura attīstība Vācijā varētu atšķirties no citām valstīm. Savos izteikumos Dērs vēršas tieši pie luksoforu valdības, kas, viņaprāt, nenodrošina pietiekamu plānošanas drošību un investīcijas ekonomikas un rūpniecības politikā. Lai neitralizētu šo attīstību, Dörre aicina īstenot ilgtermiņa rūpniecības politiku ar ikgadējo investīciju prasību vismaz 600 miljardu eiro apmērā.

Uzņēmēju asociācijas un arodbiedrības brīdina pret deindustrializāciju

Paralēli Dēres vērtējumiem uzņēmēju asociācijas un arodbiedrības pauž arī bažas par Vācijā slīdošo deindustrializāciju. Nozares prezidents Zigfrīds Rusvērms brīdina par konkurētspējas zudumu, savukārt DIHK prezidents Pīters Adrians brīdina par ražošanas pārcelšanu uz ārzemēm. DGB boss Jasmins Fahimi dialogā ar federālo valdību aicina noteikt konkurētspējīgas rūpnieciskās elektroenerģijas cenas. Šajā kontekstā IG BCE boss Michael Vassiliadis uzsver nepieciešamību pēc jaunizstrādātas industriālās politikas Vācijai un Eiropai.

Federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks paziņojis, ka spers aktīvākus soļus industriālās politikas virzienā, lai palielinātu atrašanās vietas drošību un veicinātu klimatneitrālu ekonomiku. Tas tiek skatīts uz ASV pretinflācijas likuma fona, kas veicina investīcijas klimata aizsardzībā un šajā procesā var nostādīt Eiropas uzņēmumus neizdevīgākā situācijā. Adrians ilustrē problēmu, salīdzinot elektroenerģijas un gāzes cenas starp ASV un Vāciju, lai parādītu pakāpenisku rūpnieciskās ražošanas migrāciju.

Turklāt DIW prezidents Marsels Fračers saka, ka, lai gan brīdinājumi par deindustrializāciju var būt pārspīlēti, energoietilpīgiem uzņēmumiem pastāv riski. Adrians arī aicina samazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt plānošanas procedūras Vācijā. Russwurm kritizē lēno apstiprināšanas procesu un augstos uzņēmumu ienākuma nodokļus, kas vēl vairāk apgrūtina uzņēmumus. Pašreizējie apstākļi nozīmē, ka Vācijas uzņēmumi arvien vairāk izstrādā jaunus produktus ārzemēs, kas tiek interpretēts kā stingro prasību sekas Vācijā.

Rezumējot, daudzi eksperti ir vienisprātis, ka ir nepieciešams izveidot Eiropas Datu aktu, lai veicinātu datu telpas. Tāpat tiek kritizēta pārāk liela uzmanība uz datu aizsardzību, kas varētu kavēt iespējas datu ekonomikā un mākslīgā intelekta attīstībā.