Piena tirgū krīze: lauksaimnieki pieprasa lielāku pārdošanas drošību!

Piena tirgū krīze: lauksaimnieki pieprasa lielāku pārdošanas drošību!

Pirmdien Briselē tiksies ES Lauksaimniecības padome, lai apspriestu plānoto piena daudzumu un ražotāju piena cenu stingrāku regulējumu. Uzmanības centrā ir ES Komisijas priekšlikums, kas paredz, ka piena pārstrādes uzņēmumiem un piena lopkopības saimniecībām pirms piena piegādes ir jānoslēdz rakstiski līgumi par daudzumu, cenu, kvalitāti un ilgumu. Šim pasākumam varētu būt tālejošas sekas piensaimniekiem, taču priekšlikuma īstenošana Vācijā tiek uzskatīta par maz ticamu.

Zemkopības ministrs Sems Özdemirs (Zaļie) decembrī prezentēja noteikumu projektu par līgumsaistībām, taču tas vēl nav iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā vai Federālajā padomē. Landvolk viceprezidents Frenks Kolenbergs pauda bažas par līguma prasību un brīdināja, ka tas var kaitēt piensaimniekiem, jo ​​tie nespēs elastīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām.

Iesaistīto nostājas

Priekšlikuma atbalstītāji, kuru vidū ir Lauksaimniecības darba grupa (AbL), Vācijas Piensaimnieku asociācija (BdM) un vides organizācijas, cer, ka regulējuma rezultātā tiks nodrošinātas pieejamākas ražotāju cenas un labāks piena daudzuma regulējums. Viņi pat uzrakstīja atklātu vēstuli kancleram Olafam Šolcam (SPD), lai veicinātu atbalstu līgumsaistībām. Pašreizējā sistēma bieži noved pie ražotāju cenām, kas ir zemākas par izmaksu segšanu, kas nozīmē, ka daudziem lauksaimniekiem ir jādzīvo no rokas mutē, jo viņiem nav pietiekamu rezervju.

Savukārt zemnieku biedrība un lauku ļaudis apgalvo, ka pēc līgumsaistībām būtiska pieprasījuma neesot. Lai gan lauksaimnieki jau var ierosināt līgumus, iesaistītajiem trūkst vairākuma, lai to īstenotu. Prasība līgumam tiek uzskatīta arī par pārāk birokrātisku risinājumu, un pastāv bažas, ka pienotavas varētu maksāt zemas ražotāju cenas, jo īpaši ņemot vērā piena tirgus nestabilitāti, kur pieprasījums var strauji svārstīties.

Saskaņā ar Özdemir ministrijas projektu visas svaigpiena piegādes līgumu sastāvdaļas ir brīvi apspriežamas, tostarp vienošanās par cenu un daudzumu. Iespējamie modeļi ietver fiksētas cenas modeļus, cenu diferenciācijas modeļus, kā arī A/B modeļus un cenu ierobežošanas darījumus nākotnes līgumu tirgos. Federālā Pārtikas un lauksaimniecības ministrija (BMEL) pieļauj, ka piena pārstrādātāji katru gadu lauksaimniekiem izteiks četrus cenu un daudzuma piedāvājumus, lai ņemtu vērā piena piedāvājuma sezonālās svārstības. Lauksaimniecības šodien ziņots. Tāpēc gaidāmā Lauksaimniecības padome Briselē varētu būt revolucionārs piena tirgus nākotnei Eiropā.

Papildinformāciju par dažādiem viedokļiem un pašreizējo situāciju var atrast ziņojumos Dienvidvācijas laikraksts un Lauksaimniecības šodien.