Eiropas ekonomika krīzē: kur ir inovācija?

Eiropa saskaras ar ievērojamām ekonomiskām problēmām, ko raksturo izteikta rūpniecības lejupslīde un liela nenoteiktība par ekonomikas nākotni. Saskaņā ar to IPG žurnāls Bija vērojams ražošanas kritums, nevēlēšanās investēt un pieauga globālās konkurences spiediens. Šīs problēmas papildina augstās enerģijas cenas un ievērojami investīciju riski.

Īpašas bažas rada pieaugošā inovāciju plaisa starp Eiropu, Ķīnu un ASV, jo īpaši zaļās un digitālās transformācijas galvenajās tehnoloģijās. Lai novērstu šo problēmu, ir nepieciešama uz nākotni vērsta ekonomikas politika, kas apvieno īstermiņa stabilitāti ar ilgtermiņa inovāciju stratēģijām. Tādi plaši pazīstami ekonomikas politikas jēdzieni kā nodokļu samazināšana un birokrātijas samazināšana tiek apspriesti kā pašreizējo izaicinājumu risinājumi, taču tiek uzskatīti par novecojušiem.

Tehnoloģiju atpalicība Eiropā

Eiropas industriālā aina piedzīvo pamatīgas pārmaiņas, ko ietekmē digitalizācija, dekarbonizācija un ģeopolitiskās pārmaiņas. Ķīnas milzīgie ieguldījumi robotikā, mākslīgajā intelektā un zaļajās tehnoloģijās atstāj Eiropu aiz muguras. Turklāt ASV nosaka jaunus standartus digitālo platformu tehnoloģijās un mākslīgajā intelektā, ko atbalsta miljardu investīcijas.

Eiropa riskē zaudēt globālajā cīņā par digitālajām tehnoloģijām un darbavietām. ASV Inflācijas samazināšanas likums (IRA) veicina ūdeņraža, akumulatoru un klimatneitrālu rūpniecisko procesu ražošanu, kas vēl vairāk palielina konkurences spiedienu uz Eiropas rūpniecību. Lai risinātu šīs problēmas, ir nepieciešama strauja un drosmīga Eiropas ekonomikas pārveide, ko atbalsta mērķtiecīgi ieguldījumi izglītībā, pētniecībā un digitālo prasmju attīstībā.

Ilgtspējīgai ekonomikas politikai jākoncentrējas uz klimata neitralitātes, tehnoloģiskās suverenitātes un sociālās stabilitātes jautājumiem. Tam ir vajadzīgas skaidras politiskās vadlīnijas, lai radītu drošību un uzticēšanos ekonomikas kursam. Regulējums un finansējums ir jāsaskaņo ar kopēju mērķi, lai efektīvi atbalstītu nepieciešamās pārmaiņas.

Turklāt Eiropas digitālā suverenitāte ir galvenā problēma. Atkal Eiropas Ekonomikas pētījumu centrs pārskati, jaudīgas skaitļošanas jaudas ir ļoti svarīgas digitālo tehnoloģiju un AI lietojumprogrammu attīstībā. Eiropa pašlaik ir atkarīga no ASV digitālajiem uzņēmumiem, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi tās digitālajā infrastruktūrā, lai stiprinātu digitālo suverenitāti un paplašinātu kompetences. Publiskie ieguldījumi būtu jāpapildina ar privāto finansējumu, piemēram, izmantojot Eiropas Augstas veiktspējas skaitļošanas kopuzņēmumu.

Galvenā uzmanība tiek pievērsta AI regulas ieviešanai ES dalībvalstīs, lai veicinātu līdzsvaru starp juridisko noteiktību un inovāciju potenciālu. Tādu iniciatīvu kā Eiropas veselības datu telpa mērķis ir izstrādāt labāku diagnostiku un terapiju, apkopojot datus, uzsverot vienkāršota un saskaņota regulējuma nozīmi, kas palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem izstrādāt mākslīgā intelekta risinājumus tiesību aktiem atbilstošā veidā.