Ārstu streiks un honorāri: ko īsti nopelna ārsti?
Saskaņā ar www.morgenpost.de ziņojumu, ārstu streiks tiek kritizēts. Veselības ministrs Lauterbahs ir pret lielākām nodevām. Ārsti streiko. Otro dienu pēc kārtas viņi ceturtdien demonstratīvi noslēdza savus treniņus. Praktizējošie ārsti sūdzas: Pārdošana neseko izmaksām un inflācijai; Vidēji aptuveni 25,5 procenti no maksas pārdošanas palika kā neto ienākumi. Pēc Virchowbund domām, protests starp brīvdienām ir ne tikai par ienākumu jautājumu, bet arī par pietiekamu, ilgtspējīgu finansējumu veselības sistēmā. Veselības ministram Kārlim Lauterbaham (SPD) nav izpratnes par darba strīdu. Izņemot Šveici, nekur Eiropā nebūs...

Ārstu streiks un honorāri: ko īsti nopelna ārsti?
Saskaņā ar ziņojumu www.morgenpost.de,
Izskan kritika par ārstu streiku. Veselības ministrs Lauterbahs ir pret lielākām nodevām. Ārsti streiko. Otro dienu pēc kārtas viņi ceturtdien demonstratīvi noslēdza savus treniņus. Praktizējošie ārsti sūdzas: Pārdošana neseko izmaksām un inflācijai; Vidēji aptuveni 25,5 procenti no maksas pārdošanas palika kā neto ienākumi. Pēc Virchowbund domām, protests starp brīvdienām ir ne tikai par ienākumu jautājumu, bet arī par pietiekamu, ilgtspējīgu finansējumu veselības sistēmā. Veselības ministram Kārlim Lauterbaham (SPD) nav izpratnes par darba strīdu. Viņš apgalvo, ka, izņemot Šveici, nekur Eiropā prakse nepelna tik daudz kā Vācijā. Ārsti ir vieni no visvairāk pelnošajiem. Viņiem arī nav jāuztraucas par darba vietām ārstu trūkuma dēļ. Bet ko viņi patiesībā nopelna?
Prakse tiek finansēta no diviem avotiem. Kā vēsta darba portāls Stepstone, vispārējās medicīnas speciālists gadā nopelna vidēji 86 600 eiro bruto. Alga ievērojami atšķiras atkarībā no prakses un starp federālajām zemēm. Tīri matemātiskā ziņā ārsti pelna vislabāk Hamburgā un vismazāk Brandenburgā. Prakse galvenokārt tiek finansēta no likumā noteiktās veselības apdrošināšanas (GKV) un pašmaksātājiem, kas pārsvarā ir apdrošināti privāti. Mazāk privāto pacientu ir austrumos, kā arī lielo pilsētu sociāli nelabvēlīgajos rajonos. 2021. gadā, pēc Federālā statistikas biroja datiem, vidējie ienākumi uz vienu ārstniecības praksi bija 656 000 eiro. Vienai ārsta praksei vidēji radušies izdevumi 333 000 eiro apmērā.
Likums nosaka, ka kalendārajā gadā visām GKV apdrošinātajām personām noteiktā tēriņu diapazonā drīkst iztērēt tikai noteiktu naudas summu. Šī budžeta plānošana attiecas gan uz ģimenes ārstiem, gan speciālistiem. Ārsti ir pret šo vāciņu. Tas, cik lieli ir ienākumi un cik ātri tie palielinās, ir atkarīgs no studiju virziena. Radiologs pelna daudzkārt vairāk nekā neirologs, turklāt tas ir atkarīgs arī no tā, vai ārsts ir pašnodarbinātais vai darba ņēmējs. Pirmajā darba gadā ārsta palīgs pašvaldības slimnīcā 2023.gadā nopelnīja 4695 eiro mēnesī un universitātes klīnikā 4939 eiro. Speciālists pirmajā darba gadā universitātes klīnikā nopelnījis 6518 eiro, bet pašvaldības slimnīcā - 6196 eiro. Pat ja ārsti streiko solidāri, viņu atalgojums ir ļoti atšķirīgs.
Pašreizējie ārstu streiki izgaismo ārstu finansiālo stāvokli un vispārējos veselības sistēmas apstākļus. Diskusija par atbilstošām maksām un taisnīgām ienākumu proporcijām, visticamāk, turpināsies, jo tai ir būtiska ietekme uz veselības aprūpes tirgu un finanšu nozari.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.morgenpost.de