Nabadzība vecumdienās draud: kāpēc krājumi varētu būt glābiņš!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Bailes no nepastāvības apdraud pensijas uzkrājumus Eiropā. Eksperti iesaka ieguldījumus akcijās stratēģiskai finansiālai drošībai.

Angst vor Volatilität gefährdet Altersvorsorge in Europa. Experten empfehlen Aktieninvestitionen für strategische finanzielle Sicherheit.
Bailes no nepastāvības apdraud pensijas uzkrājumus Eiropā. Eksperti iesaka ieguldījumus akcijās stratēģiskai finansiālai drošībai.

Nabadzība vecumdienās draud: kāpēc krājumi varētu būt glābiņš!

Daudzi cilvēki Eiropā saskaras ar pieaugošo nabadzības risku vecumdienās. Eksperti brīdina, ka lielākais drauds ir nevis finanšu tirgu cenu svārstībās, bet gan galvenokārt investoru bailēs no šīs svārstības. Jo īpaši Vācijā iedzīvotāji, šķiet, vilcinās aktīvāk iesaistīties akciju investīcijās. Skaļi NZZ Pārliecības trūkums par ieguldījumiem akcijās bieži vien ir saistīts ar nepareizu piesardzības sajūtu, kas neļauj investoriem gūt labumu no lielākas ilgtermiņa peļņas.

50 gadus vecs cilvēks lielāko daļu savu aktīvu bieži vien ir ieguldījis pensiju fondos, kas piedāvā tikai 2–3% pensijas uzkrājumu procentus. Ar šo atdevi bieži vien nepietiek, lai nodrošinātu pirktspēju laika gaitā. Trešajā pīlārā ietilpst arī fondi ar līdzīgu atdevi. Šī stagnējošā attīstība kontrastē ar S&P 500 sniegumu, kas maijā pieauga par 6%, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā pensiju fondu gada procentu likme.

Akciju loma pensiju sistēmā

Pašreizējais pensiju nodrošinājuma stāvoklis Vācijā skaidri parāda, ka daudzi iedzīvotāji savus aktīvus glabā galvenokārt skaidrā naudā vai čeku kontos, nevis iegulda daudzsološos ieguldījumos, piemēram, akcijās. Tikai aptuveni 17,6% vāciešu ir akcionāri, savukārt ASV šis īpatsvars ir 54%, liecina. ikdienas ziņas. Sievietes īpaši ietekmē “akciju fobija”, un viņas ļoti ciena akciju tirgu, ko skaidri atspoguļo zemais sieviešu akcionāru skaits – tikai 38%.

Šai “akciju fobijai” ir konkrētas finansiālas sekas: sievietes saņem vidējo pensiju 900 eiro apmērā, kas ir par 42,6% mazāk nekā vīrieši. 2022.gadā vidējā vecuma pensija sievietēm bija 890 eiro mēnesī. Eksperti uzsver, ka mērķtiecīgas investīcijas akcijās varētu efektīvi mazināt nabadzību vecumdienās. Neskatoties uz to, federālās valdības plānotā fondu pensija, kas ik gadu plāno ieguldīt 12 miljardus eiro dažādos aktīvos, krietni atpaliek no cerībām par iedzīvotāju baiļu mazināšanu.

Kapitāla ieguldījumu potenciāls

Lai gan akciju tirgi bieži vien ir saistīti ar nenoteiktību, ilgtermiņā tie uzrāda pozitīvu atdevi vidēji 7,5% apmērā visā pasaulē. Īpaši maziem uzņēmumiem un tehnoloģiju akcijām ir lielākas atdeves potenciāls, pat ja tām ir lielāka nepastāvība. Apgalvojums, ka cenu svārstības ir iespēja, nevis risks ilgtermiņa ieguldītājiem, kļūst arvien pieņemtāks. Turklāt alternatīvas investīcijas, piemēram, Bitcoin un mazākas kriptovalūtas, eksperti uzskata par vērtīgiem, lai arī riskantiem papildinājumiem.

Atliek noskaidrot, vai labāka finanšu izglītība skolās un intensīvāka informācija var veicināt “aktīvu rīcību” pensionēšanās plānošanā. Tikai proaktīvi pievēršoties savām finansēm, iedzīvotāji var nodrošināt, ka, novecojot, viņi nav atkarīgi no potenciāli neatbilstoša valsts pensiju nodrošinājuma. Līdzšinējie rezultāti liecina, ka nepastāvīgā vidē ir arī reālas iespējas, nevis tikai riski, no kuriem jāizvairās.