Vecuma nabadzība Vācijā: arvien vairāk senioru ir atkarīgi no pamata drošības!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet par pašreizējām tendencēm vecumdienu nabadzībā Vācijā: statistiku, tendences un pieaugošo pamata drošības saņēmēju skaitu.

Vecuma nabadzība Vācijā: arvien vairāk senioru ir atkarīgi no pamata drošības!

Vecuma nabadzība Vācijā ir pieaugoša problēma, kuras apmēri pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Saskaņā ar jaunāko ziņojumu Apdrošināšanas žurnāls Arvien vairāk gados vecāku pilsoņu saņem pamata drošību vecumdienās. 2021. gada decembrī jau 589 000 cilvēku bija atkarīgi no šī finansiālā atbalsta. Tas atbilst pieaugumam salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad pamata nodrošinājumu pieprasīja 564 000 senioru.

Senioru īpatsvars, kuri gūst labumu no pamata drošības, ir 3,4%. Vācijas pilsoņu vidū šī proporcija ir zemāka – 2,6%, bet ārzemniekiem – 17,5%. Pastāv arī būtiska reģionāla atšķirība, jo 3,7% senioru Rietumvācijā un 2,2% Austrumvācijā saņem pamata apsardzi.

Demogrāfiskā attīstība

Mainījusies arī demogrāfiskā situācija Vācijā. 65 gadus vecu un vecāku cilvēku skaits pieauga no 16,6 miljoniem 2011. gadā līdz 18,4 miljoniem 2021. gadā, kas ir pieaugums par 11%. Šīs vecuma grupas īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga no 20,7% (2011) līdz 22,1% (2021). Šie statistikas dati liecina, ka pensiju likme ne tikai pēdējos gados ir pieaugusi, bet arī turpinās pieaugt, īpaši ar prognozi aptuveni 54% apmērā 2060. gadā, ja ņem vērā 65 gadus vecu un vecāku pensiju saņēmēju skaitu uz 100 strādājošajiem.

Vēl viens interesants notikums ir gados vecāku cilvēku nodarbinātības pieaugums. 2021. gadā bija nodarbināti 12,9% 65 līdz 75 gadus vecu iedzīvotāju, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu (7,0%). Īpaši augsts nodarbināto īpatsvars šajā vecuma grupā ir sieviešu (9,9%) un vīriešu (16,2%) vidū.

Pensionāru finansiālais stāvoklis

Neskatoties uz pieaugošo līdzdalību darbaspēkā, daudzu vecāka gadagājuma cilvēku finansiālais stāvoklis ir satraucošs. 2021. gadā 4,9 miljoni pensionāru dzīvoja ar ikmēneša neto ienākumiem, kas bija mazāki par 1000 eiro. Tas atbilst 27,8% pensionāru, skarot 38,2% sieviešu un 14,7% vīriešu. Šie skaitļi skaidri parāda, ka ievērojamu daļu senioru Vācijā skar nabadzība vecumdienās.

Federālā valdība ir ieviesusi vienreizēju enerģijas cenas vienotu likmi pensionāriem kā daļu no trešās palīdzības paketes, kuras mērķis ir palīdzēt maz pelnošajiem. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai cīnītos pret problēmām, ko rada dzīves izmaksu pieaugums un ilgstoša nabadzība vecumdienās.

Kopumā ir skaidrs, ka diskusija par vecuma nabadzību Vācijā kļūst arvien aktuālāka. Valsts atbalsta sistēmas ir nepārtraukti jāuzrauga un, ja nepieciešams, jāpielāgo, lai vecumdienās neviens nenonāktu trūkumā. Demogrāfiskajām pārmaiņām ir vajadzīgas arī novatoriskas pieejas, lai nodrošinātu visu vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Plašāku informāciju skatiet ziņojumā no Destatis.