PVN pieauguma ietekme uz restorānu apmeklējumiem: analizēts finanšu eksperts.
Kopš gadu mijas gastro PVN likme ir atgriezusies pirmskoronas līmenī. Ko tas nozīmē patērētājiem? Ripojot restorānos, gada sākumā PVN pārtikai atkal pieauga no 7 līdz 19 procentiem. Tas nozīmē, ka Corona palīdzība, kas tika ieviesta 2020. gadā, lai atvieglotu restorānu slogu pandēmijas laikā, tagad ir pagātne, neskatoties uz nozares asociācijas aso kritiku. Jādomā, ka restorāni nodokļu atvieglojumu zaudēšanu kompensēs, paaugstinot cenas. Vācijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (Dehoga) pagājušā gada nogalē veiktā aptauja liecina, ka 89 procenti aptaujāto vēlējās paaugstināt cenas. Iemesli tam...

PVN pieauguma ietekme uz restorānu apmeklējumiem: analizēts finanšu eksperts.
Kopš gadu mijas gastro PVN likme ir atgriezusies pirmskoronas līmenī. Ko tas nozīmē patērētājiem?
Ripojot restorānos, gada sākumā PVN pārtikai atkal pieauga no 7 līdz 19 procentiem. Tas nozīmē, ka Corona palīdzība, kas tika ieviesta 2020. gadā, lai atvieglotu restorānu slogu pandēmijas laikā, tagad ir pagātne, neskatoties uz nozares asociācijas aso kritiku. Jādomā, ka restorāni nodokļu atvieglojumu zaudēšanu kompensēs, paaugstinot cenas.
Vācijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (Dehoga) pagājušā gada nogalē veiktā aptauja liecina, ka 89 procenti aptaujāto vēlējās paaugstināt cenas. Iemesli tam ir acīmredzami Dehoga rīkotājdirektorei Ingrīdai Hartgesai. Lielākajai daļai uzņēmumu nav rīcības brīvības, Hartgess "Wirtschaftswoche" sacīja: "Diez vai kāds var atļauties ieguldīt naudu."
Nodokļa likmes samazinājums tika ieviests arī tāpēc, ka pandēmijas laikā uz laiku bija iespējams piedāvāt tikai līdzņemšanai. Arī vēlāk daudzi klienti, lai izvairītos no inficēšanās, izvēlējās ēdienu ņemt līdzi mājās, nevis ēst uz vietas. Tā kā zemākā nodokļa likme 7 procentu apmērā vienmēr ir piemērota līdzņemšanai un piegādātai pārtikai, mērķis bija novērst konkurences izkropļojumus, veicot vispārēju samazinājumu. Vēlāk, kad restorāni lielākoties bija atgriezušies normālā stāvoklī, enerģētikas krīzes dēļ federālā valdība vairākas reizes pagarināja regulējumu.
Atgriežoties pie pirmskoronas noteikumiem, viesiem tagad atkal ir jāmaksā papildus par izklaidi, piemēram, viesmīlim, kas pasniedz ēdienu, un apetīti rosinošo trauku uz porcelāna. Taču kebabam, ko ēd no papīra iesaiņojuma pie bāra galda, joprojām tiek piemērots tikai 7 procentu PVN, jo tā ir tā saucamā preču piegāde, nevis restorāna pakalpojums.
Vai un cik lielā mērā krodzinieki paaugstina cenas, tas ir katra paša lēmums. Šie aprēķinu modeļi parāda, kādu cenu pieaugumu var sagaidīt restorānu apmeklētāji, ja nodokļa likmes paaugstināšanu pārnestu viens pret vienu: ja pica šobrīd maksā 12 eiro, turpmāk tai būtu jāmaksā aptuveni 13,30 eiro. Par šniceli ar kartupeļiem, kas iepriekš maksāja 18 eiro, būtu jāmaksā 19,90. Svētdienas cepeša cena pieaugtu no 24 eiro līdz 26,60 eiro.
Dehoga bija asi kritizējis atgriešanos pie vecās PVN likmes. Nozares asociācija bažījas, ka tas daudziem restorāniem radīs ekonomiskas grūtības. Asociācijas aptauja arī parādīja, ka 12 procenti aptaujāto krodzinieku uzskatīja, ka tas apdraud savu pastāvēšanu, un 5,2 procenti tādēļ pat apsvērtu sava uzņēmuma slēgšanu. Tikai 4,2 procenti bija optimistiski un uzskatīja, ka izmaiņas viņus neietekmēja vispār vai gandrīz neietekmēja.
Avoti:Dehoga, “Wirtschaftswoche”, “SZ-Magazin”
Izlasiet avota rakstu vietnē www.stern.de