Skaidra nauda joprojām ir populāra: Aptauja liecina, ka skaidra nauda joprojām ir visizplatītākā maksāšanas metode Austrijā un Vācijā.
Saskaņā ar www.heise.de ziņojumu skaidra nauda joprojām ir visizplatītākā maksāšanas metode Austrijā un Vācijā. Saskaņā ar BearingPoint un YouGov aptauju gandrīz 80 procenti respondentu Austrijā visbiežāk izmanto skaidru naudu, kam seko aptuveni 70 procenti respondentu Vācijā. Šveice, Īrija, Nīderlande un Francija ar 63 procentiem līdz 55 procentiem arī krietni apsteidz Somiju, kur skaidras naudas izlietojums ir viszemākais - 43%. Aptauja arī liecina, ka lielais vairums nedomā tuvāko piecu gadu laikā atteikties no skaidras naudas. Eiropas Centrālās bankas plānotais digitālais eiro ir...

Skaidra nauda joprojām ir populāra: Aptauja liecina, ka skaidra nauda joprojām ir visizplatītākā maksāšanas metode Austrijā un Vācijā.
Saskaņā ar ziņojumu www.heise.de,
Skaidra nauda joprojām ir visizplatītākais maksāšanas līdzeklis Austrijā un Vācijā. Saskaņā ar BearingPoint un YouGov aptauju gandrīz 80 procenti respondentu Austrijā visbiežāk izmanto skaidru naudu, kam seko aptuveni 70 procenti respondentu Vācijā. Šveice, Īrija, Nīderlande un Francija ar 63 procentiem līdz 55 procentiem arī krietni apsteidz Somiju, kur skaidras naudas izlietojums ir viszemākais - 43%. Aptauja arī liecina, ka lielais vairums nedomā tuvāko piecu gadu laikā atteikties no skaidras naudas.
Tomēr ne visi aptaujātie ir informēti par Eiropas Centrālās bankas plānoto digitālo eiro. Apmēram trešā daļa aptaujāto nekad nav dzirdējuši par digitālo eiro. Austrijā un Vācijā arī vairāk aptaujas dalībnieku uzskata, ka digitālais eiro turpmāk tiks lietots retāk nekā skaidra nauda. Vidēji gandrīz trešā daļa aptaujāto digitālo eiro redz tikai kā papildinājumu esošajiem maksāšanas līdzekļiem.
Šīs aptaujas rezultātiem var būt būtiska ietekme uz tirgu un finanšu nozari. Lielā priekšroka skaidrai naudai Austrijā un Vācijā liecina, ka jaunu digitālo maksāšanas veidu ieviešana varētu saskarties ar pretestību. Jo īpaši fakts, ka trešā daļa aptaujāto nezina digitālo eiro un daži dalībnieki sagaida, ka to izmantos mazāk nekā skaidru naudu, liecina, ka ir nepieciešama visaptveroša informācija un pārliecināšanas darbs, lai stiprinātu uzticību digitālajiem norēķinu veidiem. Aptauja arī liecina, ka uzticēšanās tradicionālajām bankām, īpaši Somijā, ir augsta, savukārt ievērojami mazāka uzticēšanās ir tādiem jaunajiem tehnoloģiju gigantiem kā Apple, Amazon un Google. Tas potenciāli varētu ietekmēt jauno digitālo maksājumu pakalpojumu sniedzēju pievilcību.
Kopumā aptaujā uzsvērta uzticēšanās un izglītības nozīme jaunu digitālo valūtu un maksājumu veidu pieņemšanā Eiropā.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.heise.de