Naudas bums Vācijā: kāpēc mēs krājam miljardus!
Skaidras naudas apjoms eiro zonā turpina pieaugt, jo arvien vairāk cilvēku uzkrāj naudu. Cēloņi un attīstība sīkāk.
Naudas bums Vācijā: kāpēc mēs krājam miljardus!
Skaidras naudas apjoms eirozonā turpina pieaugt, pat ja elektroniskie norēķinu veidi kļūst arvien populārāki. Skaļi t tiešsaistē Cilvēki Vācijā arvien biežāk ir sākuši uzkrāt skaidru naudu, nevis to tērēt. Bundesbanka šobrīd lēš, ka aptuveni 42% banknošu Vācijā tiek glabātas kā "vērtības krātuve", kas ir gandrīz divarpus reizes vairāk nekā 2013. gadā. 2024. gada beigās Vācijas privātajās mājsaimniecībās tiks glabāti aptuveni 395 miljardi eiro.
Šo skaidrās naudas rezervju sadalījumā ir ievērojama nevienlīdzība; Daudzām mājsaimniecībām vai nu nav skaidras naudas rezerves, vai arī tās ir ļoti mazas. Kopumā 2023. gada martā visā eirozonā apgrozībā bija 1,564 triljoni eiro skaidrās naudas. Kopš 2022. gada pavasara skaidrās naudas apjoms kopš korona pandēmijas sākuma ir pieaudzis par gandrīz 30 miljardiem eiro un par 300 miljardiem eiro, kas liecina par vērā ņemamu tendenci.
Banknošu paradokss un krīzes apzināšanās
Interesanti, ka skaidrās naudas piedāvājuma pieauguma temps kopš 2022. gada ir palēninājies, taču kopumā saglabājas pozitīvs. Šī parādība, kas pazīstama kā "banknošu paradokss", ir novērota visā pasaulē. Skaļi Bundesbank Skaidrās naudas pieaugums apgrozībā ir bieži dokumentēts notikums krīzes laikā. Kraso skaidrās naudas īpatsvara pieaugumu kā vērtības glabātāju veicina arī dažādu krīžu radītās neskaidrības.
2023. gadā 50% maksājumu darījumu Vācijā joprojām tika apstrādāti skaidrā naudā, taču tas veidoja tikai 25% no kopējās pārdošanas apjoma. Tendence liecina, ka debetkarte ir nomainījusi skaidru naudu kā visplašāk izmantoto maksāšanas līdzekli; Tikai 23% aptaujāto norādīja, ka labprātāk maksā skaidrā naudā.
Mazumtirdzniecības un ēnu ekonomikas ietekme
Mazumtirgotāji arvien vairāk izvēlas pieņemt elektroniskos maksājumus, īpaši bezkontakta maksājumus. Kā norāda Ralfs Vintergersts no Giesecke+Devrient, skaidrās naudas uzkrāšanas pamatā ir nenoteiktība. Īpaši Koronas pandēmijas laikā skaidrās naudas īpatsvars, kas tika uzglabāts kā vērtības glabātājs, sasniedza augstāko līmeni – 43%.
Papildus krāšanai skaidrās naudas apjoma pieauguma iemesli ir ēnu ekonomika, kas ietver ārpus likuma saimniecisko darbību, un skaidras naudas kā rezerves valūtas loma ārvalstīs. Bundesbank ir apņēmusies uzturēt skaidru naudu un nepieciešamo infrastruktūru, jo skaidrā nauda piedāvā tādas galvenās priekšrocības kā neatkarība no elektriskajām sistēmām un pamatā esošās infrastruktūras.
Notikumi liecina, ka, neskatoties uz pieaugošo digitalizāciju, skaidrai naudai ir svarīga loma finanšu vidē, jo īpaši krīzes laikā, kad tā tiek novērtēta kā droša vērtības glabātāja.