Vācija darba laika dilemmā: Merz pieprasa vairāk stundu pie rakstāmgalda!

Vācija darba laika dilemmā: Merz pieprasa vairāk stundu pie rakstāmgalda!

Pašreizējā aicinājumā kanclers Frīdrihs Mercs aicina palielināt darba laiku Vācijā. Tas šķiet nepieciešams, jo Vācijas Ekonomikas institūta (IW) novērtējums liecina, ka darba laiks Vācijā ir salīdzinoši zems salīdzinājumā ar citām valstīm. 2023. gadā vidējais darba laiks darbiniekiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem bija tikai 1036 stundas. Salīdzinājumam: Grieķija reģistrēja 1172 stundas, Polija pat 1304 stundas, savukārt Jaunzēlande ir vadībā ar vairāk nekā 1400 stundām. Šo tendenci veicina arī daudzās nepilna laika darba attiecības Vācijā, jo aptuveni 30 % darbaspēka strādā nepilnu darba laiku.

Kā Fokuss Saskaņā ar ziņojumiem Vācija 2024. gada maijā piedzīvoja visaugstāko nodarbinātības līmeni ar aptuveni 46 miljoniem darbinieku, lai gan kopš tā laika šis skaits ir samazinājies. Prognozes liecina, ka līdz 2036. gadam pensijā dosies gandrīz 20 miljoni bērnu, kas varētu radīt papildu problēmas darba tirgum. Tas liek saprast, ka Vācijas darba tirgus kopumā varētu piedzīvot negatīvu izaugsmi, ja ievērojami vairāk cilvēku nestrādās līdz normālajam pensijas vecumam.

Darba laika samazināšanās

Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) pētījums kopš atkalapvienošanās liecina, ka kopš tā laika vidējais darba laiks ir nepārtraukti samazinājies. Neskatoties uz pieaugumu pēdējā desmitgadē, daudzas Eiropas valstis ir ievērojami palielinājušas darba stundas uz vienu iedzīvotāju. Spānijā darba stundas pieauga par 15%, Grieķijā par 21% un Polijā par 23%. Tomēr Vācijā kopš 2013. gada pieaugums ir tikai par 2%. Šīs stagnējošās stundas ietekmē arī valsts nacionālo ienākumu un sociālo drošību.

Vēl viena pamatproblēma ir augstā nepilnas slodzes likme, kas daļēji izriet no augstās nodokļu likmes vidējiem ienākumiem, kas padara virsstundas nepievilcīgas. Starptautiskajā salīdzinājumā nepilnas slodzes likme ir daudz zemāka tādās valstīs kā Itālija — 18% un Polija — 6%. Šķiet, ka arī Vācijas darba tirgus maz stimulē sieviešu, īpaši māšu, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu. Viņi izteikuši vēlmi pagarināt darba laiku, kas savukārt prasa labāku bērnu aprūpes un izglītības infrastruktūras paplašināšanu.

Nepieciešama politiska darbība

Lai situāciju uzlabotu, eksperti un politiķi aicina veikt fundamentālas izmaiņas. Ir ierosināts atcelt tādus kavējošus pasākumus kā pensionēšanās 63 gadu vecumā, lai mudinātu vairāk cilvēku palikt darba tirgū ilgāk. Priekšlaicīgas pensijas regulējums var novest pie kopējā Vācijas darba apjoma samazināšanās, tajā pašā laikā sieviešu nodarbinātība jau ir pilnvērtīgāk izmantota nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Labāku pamatnosacījumu un stimulu radīšana varētu palīdzēt ilgtspējīgi palielināt darba laiku Vācijā.

Kopumā ir acīmredzams, ka Vācija saskaras ar ievērojamu izaicinājumu, lai neatpaliktu starptautiskajā salīdzinājumā. Ceļš uz augstāku nodarbinātības līmeni un darba stundām prasa gan politiskus, gan sociālus centienus.