Digitālā eiro ieviešana: iespējas un riski finanšu eksperta skatījumā.

Digitālā eiro ieviešana: iespējas un riski finanšu eksperta skatījumā.

Saskaņā ar Jungefreiheit.de ziņojumu Eiropas Centrālā banka (ECB) virzās uz priekšu digitālā eiro ieviešanai. ECB nolēmusi ieiet divus gadus ilgā sagatavošanās posmā, kurā tiks izstrādāti noteikumi un izvēlēti pakalpojumu sniedzēji platformas un infrastruktūras attīstībai. Šajā posmā tiks pārbaudīta arī digitālās naudas pielietošana. Tomēr e-eiro ieviešana nekādā gadījumā nav droša, jo tam ir nepieciešams juridisks pamats, kas jāapstiprina ES Parlamentam, ES Padomei un valstu parlamentiem. Bundesbank prezidents Joahims Nāgels ir pārliecināts, ka digitālais eiro tiks ieviests aptuveni pēc pieciem gadiem.

E-eiro būtu trešais naudas veids līdzās skaidrai un banku naudai. Tā ir digitālā nauda, ​​ko var izmantot kā likumīgu maksāšanas līdzekli. Katram lietotājam būtu digitāls centrālās bankas konts komercbankās, kuram var piekļūt, izmantojot e-maku. Maksājuma procesam jābūt iespējamam tiešsaistē un bezsaistē, lai gan pēdējais būtu iespējams anonīmi un pat ar ierobežotu interneta pieslēgumu.

Kā centrālās bankas nauda e-eiro būtu droša, bet naudas noguldīšana banku kontos ir pakļauta maksātnespējas riskam. Taču tiks apspriesta e-eiro augšējā robeža 3000 eiro, lai krīzes gadījumā banku noguldījumi netiktu pārvietoti centrālās bankas naudā. Taču e-eiro ieviešana var beigties ar to, ka bankas varētu zaudēt daļu sava biznesa un kreditēšanas iespējas, jo tām būtu nepieciešama centrālās bankas nauda, ​​ko tagad sasaistītu e-eiro.

Saskaņā ar bijušā Konsultatīvās padomes locekļa Pētera Bofingera ziņojumu digitālajam eiro nebūtu būtisku priekšrocību salīdzinājumā ar esošajiem elektronisko maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Bijušais ECB direktors Ignacio Andželoni kā iespējamu motīvu digitālā eiro ieviešanai min eiropiešu bailes būt tehnoloģiski atpalikušiem. Citas centrālās bankas visā pasaulē mēģina īstenot līdzīgus projektus, kas ne vienmēr ir veiksmīgi, piemēram, Ķīnas e-juaņa.

E-eiro tiek reklamēts ar izmaksu jautājumu, jo patērētājiem nebūtu jāmaksā nekāda maksa. Taču par maksājumu sistēmas papildu infrastruktūru ir izmaksas, kas jāsedz komersantiem. Paredzams, ka digitālais eiro neizstums skaidru naudu un abi maksāšanas līdzekļi pastāvēs līdzās. Tomēr izņēmumi var tikt veikti attiecībā uz naudas atmazgāšanu un darījumiem bez skaidras naudas.

Iespējama problēma ar digitālo eiro ir datu aizsardzības un uzraudzības jautājums. ECB apliecina, ka tai nav piekļuves personas datiem un tā nevar izdarīt nekādus secinājumus par atsevišķām personām. Tomēr e-eiro ir nepieciešams konts, un tikai bezsaistes versija varētu atbilst skaidras naudas anonimitātei. E-eiro nevajadzētu būt programmējamam, lai ierobežotu tā izmantošanu, ieviestu sankciju sarakstus vai samazinātu tā vērtību.

Kopumā par digitālā eiro ieviešanu vēl nav galīgi izlemts, un turpmākajos gados tā tiks turpināta. Jāskatās, kāda būs juridiskā bāze un vai e-eiro reāli var izpildīt visas prasības.

Avots: saskaņā ar Jungefreiheit.de ziņojumu