Redzamā digitālā suverenitāte: policija stiprina savu IT stratēģiju!

Redzamā digitālā suverenitāte: policija stiprina savu IT stratēģiju!

Šī gada Eiropas Policijas kongresā Berlīnē, kas notika 2025. gada 21. maijā, galvenā uzmanība tika pievērsta tēmai par policijas digitālo suverenitāti. Grupas ietvaros eksperti apsprieda atkarību no ASV uzņēmumiem un nepieciešamību izstrādāt Eiropas alternatīvas. Starp ekspertiem, kas diskutēja, bija Dr. Stefan Mager, Christian Kuẞ, Tobias Ossenforth un Dirk Kunze, kuri nodarbojās ar izaicinājumiem un risinājumiem digitālās drošības jomā, piemēram, Varas spogulis ziņots.

Dalībnieku aptaujā noskaidrots, ka 60% respondentu digitālo suverenitāti saista ar kontroli pār datu infrastruktūru, programmatūru un tiesībspēju. Vairāk nekā 25% dalībnieku savu IT infrastruktūru novērtēja kā "diez vai pārliecināti". Šie rezultāti liecina par plašo atkarību no patentētiem risinājumiem un platformu nodrošinātājiem ārpus Eiropas.

Stratēģiskās vajadzības un izaicinājumi

Christian Kuẞ uzsvēra stratēģisko nepieciešamību pēc digitālās neatkarības Eiropas un regulējuma līmenī. Policijai ir jānodrošina piekļuve saviem datiem, sistēmām un tehnoloģijām, lai pasargātu sevi no ģeopolitiskajiem riskiem. Šajā kontekstā svarīgas tehnoloģijas ir mākonis, mākslīgais intelekts (AI) un mikroelektronika. Tādas iniciatīvas kā GAIA-X ir paredzētas, lai veicinātu elastīgas infrastruktūras attīstību un samazinātu atkarību no ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

Galvenā problēma ir uzsvērt suverēnu IT risinājumu priekšrocības: mazāk pārdevēju bloķēšanas, lielāka noturība pret kiberuzbrukumiem, kā arī lielāka pārredzamība un zemākas pēcpārbaudes izmaksas. Tobias Ossenforth īpaši norādīja uz publisko iepirkumu kā sviru, lai samazinātu atkarību no ASV piegādātājiem. Šim nolūkam viņš nosauca piecas iepirkuma tiesību regulēšanas skrūves, kas nodrošina diferencētu pieeju:

• Markterkundung
• funktionale Leistungsbeschreibungen
• wettbewerbliche Dialoge
• angepasste Zuschlagskriterien
• besondere Vertragsklauseln

Ossenforth arī ierosināja integrēt suverenitātes mērķus iepirkuma procesā, piemēram, izmantojot centrālo klauzulu rīku komplektu, suverenitātes informācijas paneli un izmēģinājuma projektus, izmantojot atvērtā koda un divu piegādātāju pieejas.

Ģeopolitiskie riski un tiesiskā regulējuma nosacījumi

Nevar ignorēt ģeopolitiskos riskus, kas saistīti ar digitālo suverenitāti. ASV Cloud Act ļauj piekļūt datiem no ASV uzņēmumiem, pat ja tie tiek glabāti Eiropā. Labi zināms piemērs ir Starptautiskās Krimināltiesas galvenā prokurora e-pasta konta bloķēšana, ko veicis Microsoft pēc politiskiem pasūtījumiem.

Pasākuma dalībnieki digitālo suverenitāti vērtē kā stratēģisku mērķi un kā “eksistenciālu” savām iestādēm. Īstenošanas panākumu faktori ir politiskais atbalsts, pietiekams budžets, tehniskās alternatīvas, praktiski kritēriji un sadarbspējīgas arhitektūras.

Lai veicinātu suverēnu mākoņpakalpojumu risinājumu attīstību Eiropā, tiek meklēts mākoņpakalpojumu sniedzējiem saistošs prasību katalogs. Tas ir paredzēts, lai definētu tehniskos, organizatoriskos un juridiskos raksturlielumus un tādējādi sniegtu orientāciju gan publiskā, gan privātā mākoņa lietotājiem. Turklāt pašreizējās norises arvien vairāk spiež privāto sektoru uz suverēniem risinājumiem, piemēram, PwC ziņots.

Federālajam informācijas drošības birojam (BSI) varētu būt galvenā loma mākoņdatošanas suverenitātes jomā. Spēkā esošie Eiropas kiberdrošības noteikumi, tostarp NIS 2 un Digitālo tirgu akts, izceļ tiesisko regulējumu, ko tomēr varētu turpināt attīstīt, iekļaujot mākoņpakalpojumiem raksturīgus noteikumus.