Bijušo ierēdņu pensiju attīstība: palielinājumi, izmaksas un ietekme

Bijušo ierēdņu pensiju attīstība: palielinājumi, izmaksas un ietekme

Saskaņā ar ziņojumu www.fr.de, tēriņi bijušo valsts ierēdņu pensijām nepārtraukti pieaug. 2022.gada janvārī pensionāru vidējā bruto mēnešalga bija 3240 eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3170 eiro. Turklāt aptuveni 378 600 apgādnieku zaudējušie saņēma pensiju pabalstus, kas atbilst 0,3 procentu pieaugumam.

Kopējie izdevumi bijušo valsts ierēdņu pensijām 2022. gadā bija 53,4 miljardi eiro. Kopā ar apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksām 8,4 miljardu eiro apmērā tie veido aptuveni 1,6 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2021. gadā izdevumi bija 52,5 miljardu eiro apmērā un kopā ar apgādnieka zaudējuma pabalstiem 8,3 miljardu eiro apmērā tie veidoja 1,7 procentus no IKP.

Valsts sektorā strādājošie skolotāji ar 461 600 cilvēkiem un 33,1 procentu no visiem pensionāriem veidoja, tāpat kā iepriekšējos gados, lielāko pensionāru grupu Vācijā. Otro lielāko grupu veidoja bijušie Deutsche Bundesbahn un pasta ierēdņi ar 284 100 cilvēkiem un 20,4 procentu daļu.

No 2000. līdz 2020. gadam strauji pieaudzis pensionāru skaits (+53,9 procenti). Šis pieaugums galvenokārt bija saistīts ar lielo skolotāju skaitu, kas tika pieņemti darbā pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Valsts teritorijā šo 20 gadu laikā gandrīz trīskāršojies pensionāru skaits (+181,1 procents).

No kopumā 59 000 jauno pensionāru 2022. gadā 46 500 jeb 79 procenti pensionējās ar vidējo vecumu 63 gadi un 9 mēneši pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Taču likumā noteikto pensionēšanās vecumu sasniedza tikai 11 700 (20 procenti no visiem tikko pensionētajiem).

Atlikušie 34 800 (59 procenti no visiem tikko atvaļinātajiem) pensionējās priekšlaicīgi vai sasniedza īpašu vecuma ierobežojumu, piemēram, to, kas attiecas uz dienestu cietumā vai profesionāliem karavīriem. Vēl 10 300 cilvēku jeb 17 procenti no visiem nesen pensionētajiem 2022. gadā bija spiesti doties pensijā darba nespējas dēļ. Viņi bija vidēji 56 gadus un 9 mēnešus veci, kad viņi devās pensijā.

Straujš pensionāru pieaugums un lielais pensionēšanās skaits valsts un pašvaldību sektorā liecina, ka pensiju izmaksas turpinās pieaugt. Jo īpaši pieaugošais priekšlaicīgas pensionēšanās skaits rada izaicinājumu pensiju finansēšanai.

Tāpēc ietekme uz tirgu un finanšu nozari varētu palielināt spiedienu uz valsts budžetiem, lai finansētu pensijas. Tā rezultātā turpmākie fiskālie lēmumi un budžeti varētu tikt pakļauti lielākam slogam, lai segtu pieaugošās pensiju izmaksas. Turklāt tas varētu ietekmēt ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti, jo īpaši, ja demogrāfiskās attīstības rezultātā vēl vairāk saasinās finansēšanas problēmas.