Saaukstēšanās vilnis noved pie rekordlieliem kavējumiem Vācijā!

Saaukstēšanās vilnis noved pie rekordlieliem kavējumiem Vācijā!

Saaukstēšanās vilnis saglabāja augstu saslimstības līmeni Vācijā 2025. gada pirmajā ceturksnī. t tiešsaistē Ziņojumos DAK-Gesundheit reģistrēja aptuveni 25% pieaugumu elpošanas problēmu dēļ nokavēto dienu skaitā, salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni. Līdz ar to DAK apdrošināto personu saslimstības līmenis 2025. gada pirmajos trīs mēnešos ir palielinājies līdz 6,0%, kas ir par 0,1 procentpunktu virs iepriekšējā gada vērtības 5,5%.

Vidēji 60 no 1000 darbiniekiem katru dienu bija slimības atvaļinājumā no janvāra līdz martam. Gandrīz 40% darbinieku bija vismaz viena slimības lapa, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 38% pērn. Jo īpaši elpceļu slimības, tostarp saaukstēšanās un bronhīts, kopumā izraisīja aptuveni 158 prombūtnes dienas uz 100 DAK apdrošinātajiem darbiniekiem, kas ir par 31 dienu jeb 24% vairāk, salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni. DAK izpilddirektors Andreass Storms aicina uz diskusiju par augstā darba kavējumu līmeņa cēloņiem.

Prombūtņu pieauguma cēloņi

2025. gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu prombūtnes dienu veidoja elpošanas problēmas, kam sekoja garīgās slimības un muskuļu un skeleta sistēmas problēmas. Turpretim DAK-Gesundheit ziņoja par nelielu slimības atvaļinājumu skaita samazināšanos 2024. gadā. DAK iesniegtie liecina, ka slimības atvaļinājums Vācijā tika samazināts no 5,5% līdz 5,4%. Saskaņā ar to katru dienu slimības atvaļinājumā bija vidēji 54 no 1000 darbiniekiem.

2024. gadā DAK apdrošinātajiem darbiniekiem bija vidēji 19,7 darba dienas, kas ir par 2,3% mazāk nekā 2023. gadā. Vidējais slimības ilgums bija 9,7 dienas, kas ir par 0,4 dienām mazāk nekā gadu iepriekš. Iepriecinoši, ka 2024.gadā par 8% samazinājies elpceļu saslimšanas un par 6% – muskuļu un skeleta sistēmas saslimšanas. Savukārt psihisku slimību dēļ prombūtnes dienu skaits pieauga par 5,7% līdz 342 prombūtnes dienām uz 100 apdrošinātajiem.

Nozares pārskats

Analīze parāda būtiskas slimības atvaļinājuma atšķirības atkarībā no nozares. Īpaši izceļama datu apstrādes nozare ar saslimstības līmeni 3,5% un apdrošināšanas nozare ar 4,0%. Savukārt veselības aprūpes sektorā slimības atvaļinājumu skaits bija ievērojami lielāks – 6,3%, bet transporta, noliktavu un kurjerpakalpojumu nozarē – par 6,0%. Vētra uzsver profilakses un uzņēmuma veselības pārvaldības nepieciešamību, lai vēl vairāk samazinātu slimības kavējumu skaitu un veicinātu darbinieku veselību.