ECB atkal samazina procentu likmes: vai inflācija atgriezīsies?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

ECB samazina bāzes procentu likmes līdz 2,5%, lai stabilizētu Eiropas ekonomiku. Inflācija joprojām rada bažas.

Die EZB senkt die Leitzinsen auf 2,5%, um die europäische Wirtschaft zu stabilisieren. Inflation bleibt besorgniserregend.
ECB samazina bāzes procentu likmes līdz 2,5%, lai stabilizētu Eiropas ekonomiku. Inflācija joprojām rada bažas.

ECB atkal samazina procentu likmes: vai inflācija atgriezīsies?

2025. gada 6. martā Eiropas Centrālā banka (ECB) sesto reizi samazināja bāzes procentu likmi, lai stimulētu ekonomiku eirozonā. Procentu likmes samazinājums par ceturtdaļu procentpunkta noved pie jaunas procentu likmes 2,5 procentu apmērā lielākajām bankām. Šis pasākums ir daļa no procentu likmju samazinājuma sērijas, kas regulāri veiktas deviņus mēnešus, as tagesschau.de ziņots.

Bankas šim procentu likmju samazinājumam bija sagatavojušās jau iepriekš. FMH pārskats liecina, ka fiksēto noguldījumu procentu likmes šobrīd ir ap 2 procentiem, savukārt kredītu procentu likmes nekustamajam īpašumam svārstās no 3,5 līdz 4 procentiem. Zemākām procentu likmēm vajadzētu palielināt aizņemšanos un palielināt naudas piedāvājumu. Tomēr naudas piedāvājuma palielināšanās var izraisīt inflācijas tendences, īpaši, ja preču un pakalpojumu piedāvājums paliek nemainīgs.

Inflācija un ekonomiskā nenoteiktība

ECB mērķis ir inflācija 2 procentu apmērā. Inflācijas līmenis pašlaik ir 1,7 procenti līdz 2024. gada septembrim un pieauga līdz 2,5 procentiem 2025. gada janvārī, bet 2025. gada februārī nokritās līdz 2,4 procentiem. ECB ir dažādas intereses: Vācijas pārstāvji iestājas par piesardzību turpmākiem procentu likmju samazinājumiem, savukārt Dienvideiropas valstu un Francijas pārstāvji uzņemas lielāku risku. Šo sadalījumu Eiropā ietekmē dažādas ekonomiskās struktūras, un Vācija ir ļoti nobažījusies par inflāciju, kas izriet no vēsturiskās pieredzes.

Ekonomiskā situācija Eiropā, īpaši Vācijā, uzrāda vāju izaugsmi. Tādi ārējie faktori kā Ukrainas karš, sankcijas pret Krieviju un konflikti ar Ķīnu ir izraisījuši izejvielu un enerģijas cenu kāpumu. Plānotā Eiropas valstu pārbruņošanās īstermiņā varētu veicināt izaugsmi un nodarbinātību, bet ilgtermiņā radīt lielu valsts parādu. Zemās procentu likmes atvieglo arī valstīm iespēju ņemt kredītus bruņošanās programmām, piemēram, nzz.ch atzīmēja.

Tajā pašā laikā inflācija eiro zonā joprojām ir augsta, kamēr ekonomika vājinās. ECB prezidente Kristīne Lagarda turpina samazināt procentu likmes, un kopš 2023. gada jūnija procentu likmes ir samazinātas sešos soļos kopumā par 1,5 procentpunktiem. ECB sagaida, ka kopējā inflācija 2023. gadā sasniegs 2,3 procentus, bet 2027. gadā – 2,0 procentus. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ECB ir sākusies diskusija par nākotnes bāzes procentu likmēm, un monetārā politika tiek klasificēta kā “ievērojami mazāk ierobežojoša”.