Finanses Solingenā: federālajai valdībai ir jārīkojas tagad — spiediens rīkoties pieaug!

Finanses Solingenā: federālajai valdībai ir jārīkojas tagad — spiediens rīkoties pieaug!

Nopietni aplūkojot situāciju pašvaldībās, Daniels Vīneke un Nikola Borninghofa šodien komentē izaicinājumus, ko radījusi jaunā federālā valdība un koalīcijas līgums. Vīneke, Solingenas pilsētas kasiere kopš 2022. gada, norāda, ka, lai gan koalīcijas līgums sola uzlabojumus pašvaldību finansēs, tajā arī uzsvērta nepieciešamība pēc strukturāla, uzticama pašvaldības finansējuma. Optimisma žests, īpaši attiecībā uz 100 miljardiem eiro, no kuriem it kā būtu jānāk pašvaldībām, Vīnekē vairo skepsi: "Nebūs droši, ka visi līdzekļi tiešām iegūs," viņš saka. Jo īpaši viņš kritizē to, ka Solingena varētu saņemt tikai aptuveni 25 miljonus eiro gadā, kas nav pietiekami, lai ilgtermiņā atrisinātu finansiālās problēmas. Solingers Tageblats turklāt ziņo, ka Wieneke un Borninghoff aicina veikt strukturālus atvieglojumus, izmantojot vairāk naudas vai mazāk uzdevumu.

Runājot par sociālo tēriņu palielināšanu, kas varētu vēl vairāk pieaugt jaunu likumdošanas priekšlikumu rezultātā, Borninghofs atzīmē, ka koalīcijas līgumā īpaši svarīga ir termina “cause connectivity” lietošana. Tas nozīmē, ka, ja standarti tiek paaugstināti, federālajai valdībai ir jānodrošina arī finansiāla kompensācija. Spiediens rīkoties, kas var ietekmēt arī bagātās pilsētas, rada papildu stresu finanšu plānošanā. Lai gan Borninghoff un Wieneke kritizē veidu, kā darbojas federālā valdība, viņi uzsver, ka problēmas tagad ir jāpārvērš darbībā.

Briesmas, ko rada finanšu budžeta samazināšanās

Brīdinājumi skaidri izceļas visā pesimismā. AG Mājokļu, pilsētu attīstības, būvniecības un pašvaldību pārstāvis Bernhards Daldrups uzsver, ka ir apdraudēta pašvaldību rīcības spēja un tas galu galā var padarīt sociālo mieru valstī trauslu. Finanšu izaicinājumus cita starpā raksturo arī paredzamais finansējuma deficīts līdz 17 miljardiem eiro 2024. gadam, restrukturizācijas nepieciešamībai kopumā 186 miljardu eiro apmērā. Šī situācija steidzami prasa lielas investīcijas, lai nodrošinātu pašvaldību nākotni, kā savā paziņojumā presei uzsver VPD. SPD frakcija ziņo arī par nepieciešamību reformēt parādu bremzes, lai varētu pienācīgi risināt problēmas.

Turklāt VPD rosina mainīt valsts nodokļu sadali, lai mazinātu finansiālo slogu pašvaldībām. Pagātnes izaicinājumu, tostarp pandēmijas, enerģētikas krīzes un inflācijas, sekas joprojām ir jūtamas un prasa lielāku federālās valdības atbildību. Daldrups ziņo, ka pašvaldību investīciju spējas stiprināšanai jau tiek izmantotas daudzas finansēšanas programmas, piemēram, pilsētu attīstības finansējums ar kopējo summu 790 miljoni eiro gadā. Taču vienlaikus ir jābremzē un labāk jāfinansē sociālo izmaksu dinamiskā attīstība.

Wieneke un Borninghoff ir skaidrs, ka ar palīdzību veco parādu segšanai vien nepietiek, lai uzlabotu budžeta situāciju. Kamēr politiskie dalībnieki turpina cīnīties ar sarežģīto situāciju, joprojām aktuāls ir jautājums par pašvaldību finansiālo nākotni. Atsevišķu politiķu optimisms tiek uztverts kā bīstams, ja tas nav balstīts uz stabiliem pamatiem, un ilgtspējīgs risinājums ir steidzamāks nekā jebkad agrāk.