Finanšu eksperts brīdina: daudziem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vecumdienās draud nabadzība
Saskaņā ar www.kreiszeitung.de ziņojumu Berlīnes frizieris sniedz satraucošu perspektīvu par finansiālo situāciju pensionēšanās laikā. Ar pašreizējo 1500 eiro bruto algu par pilnas slodzes darbu un strauji augošajām dzīves izmaksām viņa savu nākotni pensijā redz ārkārtīgi drūmu. Federālā statistikas biroja (Destatis) statistika no 2022. gada apstiprina jūsu bažas, jo 18,3 procentiem cilvēku vecumā no 65 gadiem ir nabadzība. Īpaši sievietēm bieži vien ir sliktāk vecumdienās, jo nabadzības riska līmenis sievietēm vecumā no 65 gadiem ir 20,3 procenti, salīdzinot ar 15,9 procentiem vīriešiem. Friziere baidās, ka viņa...

Finanšu eksperts brīdina: daudziem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vecumdienās draud nabadzība
Saskaņā ar ziņojumu www.kreiszeitung.de, Berlīnes frizieris piedāvā satraucošu perspektīvu par finansiālo situāciju pensijā. Ar pašreizējo 1500 eiro bruto algu par pilnas slodzes darbu un strauji augošajām dzīves izmaksām viņa savu nākotni pensijā redz ārkārtīgi drūmu.
Federālā statistikas biroja (Destatis) statistika no 2022. gada apstiprina jūsu bažas, jo 18,3 procentiem cilvēku vecumā no 65 gadiem ir nabadzība. Īpaši sievietēm bieži vien ir sliktāk vecumdienās, jo nabadzības riska līmenis sievietēm vecumā no 65 gadiem ir 20,3 procenti, salīdzinot ar 15,9 procentiem vīriešiem.
Friziere baidās, ka, aizejot pensijā, viņai būs tikai maksimums 800 eiro, lai gan īres maksa jau ir 650 eiro. Šī minimālās pensijas izredzes viņai padara gandrīz neiespējamu segt visus citus izdevumus, piemēram, apdrošināšanu, ārsta apmeklējumus, pārtiku un apģērbu. Viņu aicinājums rīkoties no politiķu puses atspoguļo daudzu maz pelnošo cilvēku nožēlojamo stāvokli un ar pensiju politiku saistīto neskaidrību.
Ņemot vērā šos satraucošos faktus, arvien vairāk cilvēku, kas strādā līdzīgā karjerā, var nolemt veikt papildu uzkrājumu veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu finansiālo drošību pensijā. Tas varētu palielināt pieprasījumu pēc finanšu produktiem un pensiju pakalpojumiem, lai nodrošinātu aprūpi vecumdienās. Turklāt politiskās prasības un diskusijas par pensiju politiku varētu izraisīt arī turpmākas izmaiņas un pielāgojumus finanšu sektorā.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.kreiszeitung.de