Finanšu krīze: daudzām kopienām Vācijā draud izpostīšana!

Finanšu krīze: daudzām kopienām Vācijā draud izpostīšana!

Vācijā arvien vairāk pašvaldību saskaras ar finansiālām grūtībām, kas izraisa parādu pieaugumu. Pilsētu un pašvaldību parādu kalns pērn sasniedza 25 miljardus eiro. Tā ir daļa no satraucošās tendences, ko pastiprina tādu pakalpojumu kā bērnu aprūpe, ielu apgaismojums un ūdensapgādes izmaksu pieaugums. Skaļi SWR Daudzas pilsētas vairs nespēj veikt nepieciešamo apkopi. Ceļi joprojām ir sliktā stāvoklī, autobusu satiksme kļūst retāk un peldbaseini tiek slēgti.

Šo finansiālo postu cēloņi ir dažādi. Darba koplīgumi, augstās enerģijas cenas un inflācija palielina izdevumus. Daudzas pašvaldības jau ilgu laiku ir vērsušās pie federālajām un štatu valdībām, lai saņemtu nepieciešamās subsīdijas. Tomēr tie nepieaug tādā pašā tempā kā pieaugošie izdevumi. Pašvaldību finanšu vadības eksperts profesors Merdans Sekers brīdina, ka pašvaldības būs spiestas vai nu palielināt nodokļus, vai samazināt brīvprātīgos pabalstus.

Parādu un investīciju vajadzības

Kopējais pašvaldību parāds, kurā iekļauti visi pamatbudžeti, pērn bija 134,3 miljardi eiro. Tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 127,9 miljardiem eiro 2022. gadā, liecina federālās valdības atbilde uz CDU/CSU parlamentārās grupas pieprasījumu. Uz šī fona ir skaidrs, ka pašvaldības cieš no milzīgas nepieciešamības pēc investīcijām. Ir steidzami jārīkojas, jo īpaši skolu, ceļu un tiltu jomā. Arī Vācijas Pilsētu asociācija uzsvērusi, ka daudzu pašvaldību infrastruktūru stāvoklis kļūst arvien satraucošāks.

Vācijas Pilsētu asociācijas prezidents Markuss Lēvs izsauc trauksmi un ziņo par divciparu miljardu dolāru deficītu pilsētās. Šo situāciju vēl vairāk saasina saasināšanās strīds starp Reinzemes-Pfalcas štatu un pašvaldībām par bēgļu izmaksām. Pašvaldību asociācijas jau ir pasūtījušas juridisko ziņojumu par bēgļu izmaksām, lai precizētu finansiālo slogu pilsētām.

Nākotnes izredzes

Aizvien skaļāka kļūst kritika par federālās valdības plāniem potenciāli samazināt nodokļus. Pašvaldības bažījas, ka naudas trūkums to kasē vēl vairāk saasinās jau tā nedrošo finansiālo situāciju. Ir cerība uz "nākotnes paktu" no federālās valdības, kura mērķis ir stiprināt pilsētas. Tiek uzsvērts, ka nesarežģīta naudas sadale uz vietas ir svarīga, lai piedāvātu pašvaldībām perspektīvu un dotu iespēju veikt nepieciešamās investīcijas.

Kopumā ir skaidrs, ka Vācijas pašvaldību izaicinājumi ir ievērojami. Pieaugošās izmaksas kopā ar nesamērīgo federālo un štatu valdību atbalstu met ēnu uz pilsētu finansiālo nākotni.