Finansiālās grūtības Vācijas pensionāru vidū: šādi pensiju palielināšana ietekmē nabadzību
Saskaņā ar www.fr.de ziņojumu, arvien vairāk pensionāru Vācijā izjūt pieaugošo izmaksu spiedienu, jo pensiju pieaugums tik tikko neatpaliek no inflācijas. Federālais statistikas birojs ir reģistrējis pieaugošu nabadzības risku starp tiem, kas vecāki par 65 gadiem. Vācijas Ekonomikas institūta (IW) pētījums parādīja, ka vientuļo pensionāru vidējie ienākumi mēnesī ir 1945 eiro. Viens vientuļš pensionārs, kuram ir šie mājsaimniecības ikmēneša ienākumi, jau ir daļa no šīs iedzīvotāju grupas finansiāli labāk nodrošinātās puses. Taču, lai tiktu pirmajā desmitniekā, mājsaimniecības ienākumiem mēnesī jābūt vismaz 3500 eiro. Salīdzinājumam,...

Finansiālās grūtības Vācijas pensionāru vidū: šādi pensiju palielināšana ietekmē nabadzību
Saskaņā ar ziņojumu www.fr.de, arvien vairāk pensionāru Vācijā izjūt pieaugošo izmaksu spiedienu, jo pensiju palielināšana knapi iet kopsolī ar inflāciju. Federālais statistikas birojs ir reģistrējis pieaugošu nabadzības risku starp tiem, kas vecāki par 65 gadiem.
Vācijas Ekonomikas institūta (IW) pētījums parādīja, ka vientuļo pensionāru vidējie ienākumi mēnesī ir 1945 eiro. Viens vientuļš pensionārs, kuram ir šie mājsaimniecības ikmēneša ienākumi, jau ir daļa no šīs iedzīvotāju grupas finansiāli labāk nodrošinātās puses. Taču, lai tiktu pirmajā desmitniekā, mājsaimniecības ienākumiem mēnesī jābūt vismaz 3500 eiro. Salīdzinājumam, vidējā pensija tiem, kam ir ilgtermiņa apdrošināšana, 2021. gada beigās bija 1370 eiro.
Ienākumu mediāna, kas visus ienākumu guvējus sadala divās vienādās grupās, pensionāriem ir 1800 eiro. Salīdzinot dažādās iedzīvotāju grupas, augstākie mediānas ienākumi ir 2808 eiro cilvēkiem ar augstāko izglītību.
Vācijas pensionāru finansiālais stāvoklis atspoguļo pieaugošo nabadzības risku, jo pensionāriem ar 1800 eiro ikmēneša mājsaimniecības ienākumiem risks nonākt nabadzībā ir 16 procenti. Salīdzinājumam, nabadzības risks pilnas slodzes darbiniekiem ir tikai seši procenti, bet vientuļajiem vecākiem – 37 procenti.
Šie skaitļi liecina, ka arvien vairāk pensionāru Vācijā saskaras ar finansiālām grūtībām un ka pensiju palielināšana nav pietiekama, lai neatpaliktu no pieaugošajām izmaksām. Ilgtermiņā šī attīstība varētu radīt lielāku spriedzi sociālajai sistēmai un palielināt pieprasījumu pēc alternatīvām pensijas nodrošināšanai. Politiķiem un finanšu sektoram tas var nākties pārdomāt un izstrādāt jaunus risinājumus, lai nodrošinātu pensionāru finansiālo nākotni.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.fr.de