Finanšu grūtības: pašvaldības saskaras ar rekordlielu deficītu!

Vācijas pašvaldību finansiālā situācija pasliktinās. Vācijas rajona padomes ģenerālmenedžeris Hanss Ginters Henneke steidzami brīdina par tuvojošos rajonu budžetu sabrukumu. Nesenā paziņojumā viņš skaidro, ka, nebremzējot izdevumu pieaugumu un nestiprinot pašvaldību ieņēmumu bāzi, situācija varētu sasniegt katastrofālus apmērus. Sākotnējais pašvaldību asociāciju deficīts 2024. gadam bija 13,2 miljardi eiro. Taču realitāte šobrīd uzrāda gandrīz 25 miljardu eiro deficītu pēc 2024. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, ko Henneke raksturo kā gigantisku problēmu ar strukturālām kļūdām.

Lai izvairītos no katastrofālās situācijas, Henneke aicina palielināt apgrozījuma nodokļa sadali. Tāpēc viņš aicina veikt pasākumus, lai manāmi uzlabotu pašvaldību finansiālo bāzi, piemēram Deutschlandfunk ziņots.

Satraucošs deficīts un investīciju atlikums

Turklāt pašvaldību finansiālais stāvoklis strauji pasliktinās. Pagājušajā gadā pašvaldības fiksēja 6,2 miljardu eiro deficītu, kas ir 8 miljardu eiro pasliktināšanās. Kārtējam gadam tiek prognozēts sagaidāmais deficīts 13,2 miljardu eiro apmērā, kas nozīmē dubultošanos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Prognozes līdz 2027. gadam liecina, ka deficīts varētu saglabāties līdzīgā līmenī Pilsētas diena ziņots.

Šajā kontekstā pašvaldību jumta biedrību prezidenti aicina palielināt kopienu nodokļu daļu, vienlaikus kritizējot pašvaldību uzdevumu paplašināšanu bez atbilstoša finansējuma. Jaunas investīcijas diez vai ir iespējamas, un no 2025. gada ir sagaidāms pašvaldību investīciju kritums. Šis investīciju atlikums jau ir 186 miljardu eiro apmērā un turpinās pieaugt. Pieaugošā deficīta iemesls ir ne tikai inflācija un augošais lietu skaits, bet arī vēsturiski augstais koplīgums vietējā līmenī. Šī iemesla dēļ federālajām un štatu valdībām ir jāatbrīvo no sava budžeta sloga, izmantojot pašvaldības kā noklusējuma garantijas.