Pašvaldību finanšu krīze: rekordliels deficīts 24,8 miljardu eiro apmērā!

Pašvaldību finanšu krīze: rekordliels deficīts 24,8 miljardu eiro apmērā!

Pašvaldību finansiālā situācija Vācijā kļūst arvien kritiskāka. 2024. gadā pašvaldību budžetos tika fiksēts finansējuma deficīts 24,8 miljardu eiro apmērā, kas ir lielākais deficīts kopš atkalapvienošanās. Salīdzinājumam, deficīts 2023. gada beigās bija tikai 6,6 miljardi eiro. Šis krasais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar strauji augošajiem sociālajiem izdevumiem, kas pieauga par gandrīz 12% un tagad veido lielu daļu no pašvaldību izdevumiem. Papildus sociālajiem pabalstiem gandrīz par 9% pieauga arī personāla izmaksas, savukārt nodokļu ieņēmumi pieauga tikai par 1,5%, kas vēl vairāk saasināja finansiālās grūtības. kommunal.de ziņo, ka deficīta pieaugums par 10 miljardiem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tika fiksēts jau 2024.gada pirmajā pusē.

Izdevumi pašvaldību pamatbudžetos un papildbudžetos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 12,6%, bet ieņēmumi pieauga tikai par 7,6%. Tā rezultātā 6,2% izdevumu netika segti ar regulāriem ieņēmumiem, liekot pašvaldībām izmantot rezerves un aizņēmumus. Vācijas Pilsētu asociācija finansiālo situāciju raksturoja kā “katastrofālu” un aicināja veikt finanšu sistēmas reformu. Biedrības ģenerālmenedžeris Helmuts Dedijs brīdināja, ka pašvaldības nevar pašas kompensēt iztrūkumu. Arī Vācijas rajonu asociācija aicina veikt visaptverošas reformas finanšu sadalē.

Izaicinājumi un izdevumi

Galvenais deficīta izraisītājs ir sociālie pabalsti, kas pieauga par 11,7% līdz 84,5 miljardiem eiro. Īpaši jūtami ir iedzīvotāju pabalstu un sociālās palīdzības kāpumi, kas katrs pieauga par 12,4% jeb līdz 21,1 miljardam eiro. Arī izdevumi bērnu un jauniešu labklājībai pieauga par 17,1% līdz 18,3 miljardiem eiro, bet integrācijas palīdzība pieauga par 13,6% līdz 22,7 miljardiem eiro. Šie palielinātie izdevumi rada pašvaldībām milzīgus finansiālus izaicinājumus.

Personāla izdevumi šobrīd veido 88,1 miljardu eiro, ko lielā mērā ietekmēja algu kāpums un darbinieku skaita pieaugums. Saskaroties ar investīciju atlikumu 215,7 miljardu eiro apmērā, no kuriem vairāk nekā puse attiecas uz skolām un ceļu un transporta infrastruktūru, mēri jūtas pakļauti spiedienam. 70% no viņiem par aktuālāko izaicinājumu uzskata finanšu jautājumus, savukārt 85% kā galveno problēmu uzskata sociālo izdevumu pieaugumu.

Perspektīva un iespējamie risinājumi

Turpmākajiem gadiem laika posmā no 2025. līdz 2029. gadam tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu samazinājums 27,2 miljardu eiro apmērā. Tas rada nopietnas problēmas pašvaldībām, jo ​​tās vienlaikus saskaras ar masveida kvalificētu darbinieku trūkumu - pašlaik pašvaldībās trūkst 570 000 darbinieku. Nākamo 20 gadu laikā valsts sektoru pametīs 937 100 darbinieku, kas situāciju var vēl vairāk pasliktināt.

Šajā kontekstā 2025. gada 27. un 28. augustā Getingenā notiks diskurss “Finance 2025”, kurā līdz 40 dalībniekiem piedalīsies trīs paneļdiskusijās un deviņos pamatnosacījumos. Diskursa tēmas cita starpā ietver dubultā ieraksta kārtošanu, integrācijas palīdzību, ieguldījumu iespējas, īpašuma nodokli C, kā arī likviditātes un darba devēja pievilcības nodrošināšanu. Diskursa mērķis ir izstrādāt risinājumus un tīklus izaicinājumiem pašvaldību finanšu jomā.

Pašreizējā krīze tiek uzskatīta par piecu strukturālu tendenču rezultātu: demogrāfiskās pārmaiņas, uzdevumu pieaugums bez savienojamības, sadrumstalota finansēšanas loģika, investīciju izspiešana obligāto izdevumu dēļ un kvalificētu darbinieku trūkums. Lai risinātu šos izaicinājumus, ir nepieciešamas fundamentālas reformas un pārorientācijas finanšu politikā. zdf.de arī ir ķērusies pie šīs attīstības un uzsver, cik steidzami pašvaldības paļaujas uz atbalstu un atbilstošiem finansēšanas modeļiem.