Finanšu tirgos notiek satricinājumi: kā gudri aizsargāt savus ieguldījumus!

Finanšu tirgos notiek satricinājumi: kā gudri aizsargāt savus ieguldījumus!

Pašreizējā diskusijā par iespējām orientētiem ieguldījumiem akciju tirgū priekšplānā izvirzās optimālā akciju kvota. Raksta autors par t-online.de apraksta savu personīgo portfeļa stratēģiju, kas ietver akciju kvotu 80 procentu apmērā. Tas notiek uz pieaugošās nenoteiktības fona finanšu tirgos, īpaši saistībā ar bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības stratēģijām. Autore brīdina par iespējamo negatīvo ietekmi uz globālo ekonomiku un uzsver nepieciešamību kontrolēti riskēt un izmantot iespējas.

Autora portfelis sastāv no ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijas un risku diversifikācijas. Sadalījumā 80 procenti tiek ieguldīti akcijās un 20 procenti obligācijās. Lielāko daļu veido Amerikas akcijas, savukārt 20 procentus veido jaunattīstības valstu un mazo uzņēmumu akcijas. Turklāt daļa no 10 procentiem tiek ieguldīti gan Eiropas, gan Amerikas otrās līnijas akcijās, kā arī kvalitatīvās akcijās (MSCI World Quality) un dividenžu akcijās, bet 10 procenti tiek ieguldīti vērtības akcijās (vērtības akcijās). Autore uzsver dividenžu nozīmi kā būtisku investīciju panākumu pamatelementu. Šī agresīvā stratēģija ir izrādījusies veiksmīga, jo ASV akcijas pagātnē ir sniegušas spēcīgus rezultātus.

Optimāla akciju kvota investīcijām

Vēl viens raksts par finsparent.de nodarbojas ar investīcijām atbilstošas ​​akciju kvotas noteikšanu. Akciju kvota ir definēta kā portfeļa daļa, kas ir ieguldīta akciju fondos vai ETF. Rakstā uzsvērts, ka portfelim jāsastāv no riskantās daļas (akcijas) un zema riska daļas (obligācijas vai naudas tirgus konti). Lai gan akcijām ir augsta nepastāvība un potenciālā atdeve, obligācijas mēdz būt stabilākas, bet nodrošina zemāku atdevi. Likumā noteiktā noguldījumu aizsardzība norēķinu kontu kontiem ir 100 000 eiro vienam bankai un klientam.

Analīze rāda, ka augstāks pašu kapitāla rādītājs ir saistīts ar augstāku paredzamo atdevi, bet arī ar lielāku risku, savukārt samazināts pašu kapitāla rādītājs rada zemāku atdevi un riskus. Raksts stingri brīdina par solījumiem par lielu peļņu bez riska un izskaidro to, izmantojot vēsturiskus sliktāko gadījumu scenārijus. Tādējādi 100 procentu akciju kvota varētu būt mīnusā 12,4 gadu periodā.

Svarīgi faktori, kas jāņem vērā, nosakot individuālu kapitāla sadalījumu, ir riska nepieciešamība un riska spēja. Izšķiroša loma ir arī emocionālajai riska uztverei un tolerancei pret zaudējumiem. Raksts rosina profesionālus padomus un riska instrumentu izmantošanu, lai izveidotu individuālu riska profilu. Visbeidzot, tiek uzsvērta līdzsvara atjaunošanas nozīme, lai regulāri pielāgotu akciju kvotu izmaiņām tirgū.