Finanšu ministrs Klingbeils iepazīstina ar militāro un infrastruktūras parāda projektu

Finanšu ministrs Klingbeils iepazīstina ar militāro un infrastruktūras parāda projektu

Finanšu ministrs Larss Klingbeils šodien prezentēja savu pirmo budžeta projektu 2025. gadam. Šis projekts iezīmē būtisku virziena maiņu no luksoforu koalīcijas finanšu politikas, kurā iepriekš dominēja brīvie demokrāti. Budžeta centrālais elements ir apjomīgas investīcijas aizsardzības, infrastruktūras un ekonomikas jomās. Turklāt Ministru kabinets lēmis par galvenajiem skaitļiem 2026. gadam un aptuveno finanšu plānu līdz 2029. gadam, kas paredz parāda finansēšanu, izmantojot īpašu fondu.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem kopējie izdevumi 2025. gada budžetā ir paredzēti 503 miljardu eiro apmērā. No tiem 81,8 miljardi eiro ieplānoti jaunam parādam pamatbudžetā, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā jaunais parāds. Turklāt no parāda finansētiem speciālajiem fondiem plānoti vairāk nekā 60 miljardi eiro. Īpaša uzmanība tiek pievērsta aizsardzības izdevumiem, kuriem atvēlēti 75 miljardi eiro, tostarp 32 miljardi eiro tiek finansēti no parāda.

Uzmanībā aizsardzības izdevumi

Aizsardzības izdevumi federālajā budžetā atbilst NATO divu procentu kvotai un ir 2,4 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Plānotais aizsardzības izdevumu palielinājums ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir līdz 2029. gadam izvirzīt mērķi līdz 3,5 procentiem no IKP. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas nozīmē gandrīz trīskāršotu līdzekļu apjomu Bundesvēram, civilajai aizsardzībai un izlūkdienestiem. Līdz 2029. gadam aizsardzības izdevumi kopumā plānoti 152,8 miljardu eiro apmērā, kas nozīmē milzīgu pieaugumu.

Kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka katrs papildu procentpunkta pieaugums aizsardzības tēriņiem izmaksātu par aptuveni 45 miljardiem eiro vairāk. Mērķi izpildīt NATO prasības vēl vairāk pastiprina ASV prezidenta aicinājumi palielināt aizsardzības izdevumus Eiropā. Vācijai aizsardzības izdevumu attiecība pērn bija 2,1 procents; Mērķtiecīgajam palielinājumam līdz 5 procentiem būtu nepieciešami 225 miljardi eiro gadā.

Kritika un izaicinājumi

Uz finanšu politiku, kas stājas spēkā jaunajā budžeta projektā, dažādas politiskās nometnes skatās kritiski. Īpaša apsūdzība vērsta pret budžeta plānu pārspīlēšanu un iespējamo budžeta viltošanu. Zaļie, kreisie un BSW pauž bažas par augstā parāda līmeņa noturību. Paredzams, ka līdz 2029. gadam jaunais parāds pieaugs līdz gandrīz 850 miljardiem eiro, paredzot procentu slogu 215 miljardu eiro apmērā.

Citi svarīgi budžeta punkti ietver aptuveni 22 miljardu eiro budžetu dzelzceļa infrastruktūrai un četrus miljardus eiro sociālo mājokļu un pilsētu attīstības finansējumam. Ministru kabinets ir prezentējis arī aptuvenu plānu 2026. gadam, kurā paredzams, ka izdevumi pieaugs līdz 519,5 miljardiem eiro, arvien lielāku daļu pamatbudžetā finansējot no aizdevumiem.

Bundestāgā budžeta projekts tiks apspriests pirms vasaras pārtraukuma, un to paredzēts pieņemt līdz septembra vidum. Tāpēc Vācijas finanšu un aizsardzības politikas nākotne ir izšķirīgu lēmumu priekšā, kam var būt tālejošas sekas gan valsts, gan starptautiskā mērogā.

Lai iegūtu vairāk informācijas, lasiet pārskatos vietnē Dienvidvācieši un MDR.