Grieķija: no bankrotējošas valsts līdz Eiropas izaugsmes brīnumam!

Grieķija: no bankrotējošas valsts līdz Eiropas izaugsmes brīnumam!

Pirms desmit gadiem Grieķijā bija dziļa ekonomiskā krīze, kas valsti gandrīz noveda līdz bankrotam. 2015. gada jūnijā bezdarba līmenis bija visu laiku augstākais līmenis – gandrīz 25 procenti, un valsts parāds pārsniedza 180 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šajā periodā valsts obligāciju reitings tika pazemināts līdz junk statusam, vēl vairāk vājinot uzticību Grieķijas ekonomikai. 2015. gada 27. jūnijā Eiropas Centrālā banka apturēja kapitāla kustību, kā rezultātā tika ieviesta stingra kapitāla kontrole, kas ierobežoja skaidras naudas izņemšanu līdz 60 eiro dienā. Starptautiskā sabiedrība nodrošināja palīdzības paketes vairāk nekā 300 miljardu eiro vērtībā, lai glābtu Grieķiju no bankrota. Pēdējā glābšanas pakete beidzās 2018. gadā.

Kopš tā laika Grieķija ir ievērojami atguvusies ekonomiski. Pašreizējā parāda attiecība ir aptuveni 150 procenti no IKP, un sagaidāms, ka tā samazināsies līdz 142 procentiem. Valsts parāds ir aptuveni 360 miljardu eiro apmērā. Kopš 2018. gada valstī ir reģistrēta vidējā ekonomiskā izaugsme par 2,0 procentiem gadā. Bezdarba līmenis samazinājās no 24,9 procentiem 2015. gadā līdz 9,4 procentiem 2022. gadā, savukārt nodarbinātība palielinājās līdz 4,3 miljoniem darbavietu — par 18 procentiem vairāk nekā pirms desmit gadiem. Šāds progress ir saistīts ar visaptverošām reformām, kas īstenotas kopš krīzes.

Ekonomiskās reformas un stabilitāte

Grieķijas ekonomikas atgriešanās galvenokārt ir efektīvu reformu un politiskās stabilitātes rezultāts. Reformas ietver pensiju reformu, ar kuru tika palielināts likumā noteiktais pensionēšanās vecums līdz 67 gadiem, kā arī nodokļu reformas, ar kurām PVN tika palielināts līdz 24 procentiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tika samazināta no 29 procentiem līdz 22 procentiem. Arī nodokļu sistēmas un administrēšanas digitalizācija ir palielinājusi efektivitāti un samazinājusi izmaksas. Šo pasākumu rezultāti ir skaidri redzami: pagājušajā gadā Grieķija sasniegusi rekordlielu pārpalikumu 4,8 procentu jeb 63 miljardu eiro apmērā.

Turklāt jauniešu bezdarba līmenis samazinājās no 52 procentiem 2015. gadā līdz 25 procentiem. Šos pozitīvākos skaitļus nosaka arī ilgtspējīgāka ekonomiskā orientācija, īpaši vērsta uz pakalpojumu nozari un tūrismu. Citas svarīgas nozares ir olīvu, vīna, augļu un dārzeņu audzēšana, kā arī pārtikas ražošana un tekstila un ķīmijas nozares. Neraugoties uz šīm pozitīvajām norisēm, pilnīga atveseļošanās no krīzes, kas sasniedza maksimumu laikā no 2010. līdz 2016. gadam, vēl nav panākta. Šajā laikā tika zaudēta aptuveni ceturtā daļa ekonomiskās varas.

Nākotnes perspektīva

Grieķija no eirozonas lejasdaļas ir kļuvusi par Eiropas reģionu ar augstu izaugsmi. Pēc Deutsche Bank datiem, IKP 2022. gadā būs 208 miljardi eiro, kas joprojām ir mazāks par 242 miljardiem eiro 2008. gadā. Arī reālās algas 2022. gadā sasniedza tikai 71 procentu no pirmskrīzes līmeņa. Taču ir noteikts ilgtspējīgas ekonomikas stabilitātes kurss. Reformu turpināšana un pozitīva ekonomiskā attīstība varētu palīdzēt Grieķijai pārvarēt tās problēmas un nostiprināt savu vietu Eiropas ekonomikā. Fokuss un Deutsche Bank ziņot par šiem nozīmīgajiem notikumiem un valsts nākotnes perspektīvām.