Pamatpensijas saņēmēji Vācijā saņem mazāk nekā gaidīts - Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) analīze

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.zeit.de ziņojumu Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) pētījums liecina, ka Vācijā pamatpensiju saņem mazāk cilvēku, nekā sākotnēji bija paredzēts. 2022. gada beigās pabalstu saņēma kopumā 1,1 miljons cilvēku, lai gan federālā valdība bija apņēmusies saņemt 1,3 miljonus, bet SPD pat bija pieņēmusi, ka 1,4 miljoni būtu tiesīgi saņemt pabalstu. Pamatpensija paredzēta, lai ar piemaksu pie pensijas atbalstītu cilvēkus, kuri ilgstoši strādājuši ar zemu atalgojumu. Tiesības uz to ir ikvienam, kurš ir iemaksājis likumā noteikto pensiju apdrošināšanu vismaz 33 gadus, lai gan pilna pamata pensijas piemaksa tiek piešķirta tikai no 35 gadu iemaksām. Tomēr Pīters Hāns no DIW paziņoja, ka...

Gemäß einem Bericht von www.zeit.de, hat eine Untersuchung des Deutschen Instituts für Wirtschaftsforschung (DIW) ergeben, dass weniger Menschen in Deutschland die Grundrente beziehen als ursprünglich erwartet. Ende 2022 bezogen insgesamt 1,1 Millionen Menschen die Leistung, obwohl die Bundesregierung von 1,3 Millionen und die SPD sogar von 1,4 Millionen Berechtigten ausgegangen waren. Die Grundrente soll Menschen, die lange zu niedrigen Löhnen gearbeitet haben, mit einem Zuschlag auf ihre Rente unterstützen. Anspruch darauf hat, wer mindestens 33 Jahre in die gesetzliche Rentenversicherung eingezahlt hat, wobei der volle Grundrentenzuschlag erst ab 35 Beitragsjahren gewährt wird. Allerdings konstatierte Peter Haan vom DIW, dass die …
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.zeit.de ziņojumu Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) pētījums liecina, ka Vācijā pamatpensiju saņem mazāk cilvēku, nekā sākotnēji bija paredzēts. 2022. gada beigās pabalstu saņēma kopumā 1,1 miljons cilvēku, lai gan federālā valdība bija apņēmusies saņemt 1,3 miljonus, bet SPD pat bija pieņēmusi, ka 1,4 miljoni būtu tiesīgi saņemt pabalstu. Pamatpensija paredzēta, lai ar piemaksu pie pensijas atbalstītu cilvēkus, kuri ilgstoši strādājuši ar zemu atalgojumu. Tiesības uz to ir ikvienam, kurš ir iemaksājis likumā noteikto pensiju apdrošināšanu vismaz 33 gadus, lai gan pilna pamata pensijas piemaksa tiek piešķirta tikai no 35 gadu iemaksām. Tomēr Pīters Hāns no DIW paziņoja, ka...

Pamatpensijas saņēmēji Vācijā saņem mazāk nekā gaidīts - Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) analīze

Saskaņā ar ziņojumu www.zeit.de, Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) pētījums liecina, ka mazāk cilvēku Vācijā saņem pamata pensiju, nekā sākotnēji bija paredzēts. 2022. gada beigās pabalstu saņēma kopumā 1,1 miljons cilvēku, lai gan federālā valdība bija apņēmusies saņemt 1,3 miljonus, bet SPD pat bija pieņēmusi, ka 1,4 miljoni būtu tiesīgi saņemt pabalstu.

Pamatpensija paredzēta, lai ar piemaksu pie pensijas atbalstītu cilvēkus, kuri ilgstoši strādājuši ar zemu atalgojumu. Tiesības uz to ir ikvienam, kurš ir iemaksājis likumā noteikto pensiju apdrošināšanu vismaz 33 gadus, lai gan pilna pamata pensijas piemaksa tiek piešķirta tikai no 35 gadu iemaksām. Pīters Hāns no DIW gan norādīja, ka ar pamatpensiju nepietiek, lai adekvāti apkarotu nabadzību vecumdienās, jo tikai 4,3 procenti no aptuveni 21 miljona pensionāru saņēma piemaksu, kas paredzēta pensijas, kas ir zemākas par vidējo, paaugstināt līdz pietiekamam līmenim.

Saskaņā ar DIW pētījumu pamata pensijas saņēmēji vidēji mēnesī saņēma pensijas pieaugumu par 86 eiro. No tā jo īpaši gūst labumu sievietes, jo viņas, visticamāk, pieprasa atvaļinājumu bērnu audzināšanai un zemākas algas, lai papildinātu pensiju. Apmēram 72 procenti no pamatpensijas saņēmējiem ir sievietes. Turklāt Austrumvācijas federālo zemju iedzīvotāji pamatpensijas piemaksas saņem biežāk nekā iedzīvotāji no Rietumvācijas zemēm. Austrumvācijas zemēs pamatpensiju saņēma 4,1 procents vīriešu un 7,8 procenti sieviešu, bet Rietumvācijas zemēs – 1,8 procenti vīriešu un 6,2 procenti sieviešu.

Šī mazākā pamata pensijas saņēmēju skaita ietekme var būt dažāda. No vienas puses, tas varētu nozīmēt, ka pamata pensija pietiekami nesasniedz tos, kam tā patiešām ir nepieciešama, un tāpēc nesasniedz savu mērķi. Tas varētu ietekmēt arī finanšu sektoru, jo mazāk naudas tiks izmaksāts pamata pensiju piemaksām, un tas var radīt finansējuma pārpalikumu citās jomās. Varētu apspriest arī politiskus pasākumus, lai pamata pensija būtu mērķtiecīgāka un efektīvāka.

Izlasiet avota rakstu vietnē www.zeit.de

Uz rakstu