Budžeta deficīts Frīzlandē: kur ir finansiālā palīdzība?

2025. gada 26. janvārī Frīzlandes rajona padomes vairākuma grupa, kuras sastāvā ir SPD, Zaļie un FDP, apstiprināja budžeta projektu, kas ir vērsts uz investīcijām skolās, slimnīcās un infrastruktūras projektos. Taču šis projekts paredz 2025.gadam sagaidāmo deficītu aptuveni 44,9 miljonu eiro apmērā. Galvenie šī deficīta cēloņi ir zaudējumu kompensēšana Frīzlandes klīnikām un palielināts uzdevumu sadalījums.

SPD grupas pārstāvis Janness Vīzners norāda, ka problēmas meklējamas pašvaldību strukturālajā nepietiekamā finansējuma dēļ. Pašvaldības katru gadu saņem papildu uzdevumus, kurus valsts un federālā valdība pienācīgi nefinansē. Šāda situācija rada strukturālu nelīdzsvarotību starp uzdevumu un izdevumu slogu pašvaldībām, kuras uzņemas 25% no valsts uzdevumiem, savukārt to nodokļu ieņēmumu daļa ir tikai 14%.

Prasa labāku sadarbību

FDP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gerhards Ratzels uzsver nepieciešamību pēc labākas sadarbības starp pilsētām, pašvaldībām un rajonu, kā arī kritizē domstarpības par tādiem svarīgiem projektiem kā sirēnu paplašināšana. Vīsners arī pauž bažas par pašreizējo federālo un valsts parāda bremžu dizainu, jo tajā nav ņemts vērā vietējais līmenis. Pašvaldībām ir nepieciešams atbilstošs minimālais finanšu līmenis, ko, iespējams, varētu nodrošināt, palielinot to tirdzniecības nodokļa daļu.

Citā kontekstā federālā valdība ziņo, ka 2025. gada budžeta projekts tika apstiprināts 2024. gada 5. jūlijā. Ministru kabineta apspriede ir paredzēta 2024. gada 17. jūlijā. Šajā projektā ir iekļauta arī izaugsmes iniciatīva un papildu budžets, kas ietver papildu vienpadsmit miljardus eiro aizdevumos, galvenokārt sakarā ar izmaksu pieaugumu saistībā ar Atjaunojamās enerģijas likumu un iedzīvotāju naudu.

Parādu bremze tiks pieturēta, paredzot tādus nodokļu atvieglojumus kā aukstās progresijas likvidēšana, bērnu pabalsta palielināšana un bērnu pabalstu un nodokļu pamata atvieglojumu palielināšana. Tomēr pašvaldības cīnās ar dramatisku finansiālo situāciju un sagaida negatīvu finansējuma bilanci -13,2 miljardu eiro apmērā 2024. gadam. Pašvaldību finansiālā stāvokļa uzlabošanās perspektīva turpmākajos gados nav paredzama.

Šī nepietiekamā finansējuma iemesli ir dažādi, un tie ietver pieaugošos izdevumus inflācijas dēļ, lielāku lietu skaitu, slogu sociālajā sektorā un augstus darba koplīgumus. Plānotie nodokļu atvieglojumi pašvaldībām radīs pilnu ikgadējo ietekmi -1,8 miljardu eiro apmērā. Turklāt izaugsmes iniciatīva ietver kustamo īpašumu degresīvās nolietojuma likmes pagarināšanu līdz 2028. gadam, kas radīs vēl vairāk pašvaldību ienākumu samazināšanos. Tiek uzskatīts par nepieciešamu kompensēt nodokļu zaudējumus, piemēram, atbrīvojoties no tirdzniecības nodokļa.