Budžets 2025: Rekordiski izdevumi aizsardzībai un infrastruktūrai!

Budžets 2025: Rekordiski izdevumi aizsardzībai un infrastruktūrai!

2025. gada 24. jūnijā Federālais kabinets apstiprināja nākamā gada budžetu. Šajā budžeta projektā kopumā paredzēts tērēt 503 miljardus eiro. Gandrīz 82 miljardus eiro paredzēts finansēt no aizdevumiem, savukārt vairāk nekā 60 miljardus eiro nāk no parāda finansētiem speciālajiem fondiem. Projekta uzmanības centrā ir nozīmīgas investīcijas infrastruktūrā, aizsardzībā un ekonomikas izaugsmē. Deutschlandfunk ziņo, ka lielie kredīti jau ir plānoti nākamajam gadam.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta investīcijām tiltu, ceļu un energotīklu modernizācijā. Arī aizsardzības izdevumi ir centrālais jautājums: līdz 2029. gadam tie pieaugs līdz 3,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas atbilst NATO divu procentu kvotai. Budžeta projektā tam vien paredzēti 75 miljardi eiro, no kuriem 32 miljardus eiro finansē parāds.Skaļi antena Tas turpmākajos gados nodrošinās Bundesvēram ievērojamus finanšu resursus.

Budžeta plānu kritika

Zaļās partijas priekšsēdētāja Brantnere asi kritizēja Deutschlandfunk budžeta plānus. Viņa iestājas par lielākām investīcijām aizsardzībā, taču vienlaikus kritizē to, ka infrastruktūras modernizācijā neieplūst pietiekami daudz naudas. Šī līdzsvara darbība starp aizsardzības un civilajiem projektiem izraisa diskusijas koalīcijā un ārpus tās.

Bundestāgs un Bundesrāts ar budžeta priekšlikumu izskatīs tuvāko nedēļu laikā. 2025.gada budžeta projektā būs ne tikai noteikti nākamā gada izdevumi, bet arī sniegti galvenie skaitļi 2026.gadam un finanšu plānošana līdz 2029.gadam. Saskaņā ar plāniem nākamgad izdevumi aizsardzībai un ar to saistītajām jomām pieaugs līdz 97 miljardiem eiro, kā rezultātā NATO kvota būtu aptuveni 2,8 procentu apmērā.

Investīcijas nākotnē

Vēl viens svarīgs budžeta aspekts ir speciālais infrastruktūras fonds, ko paredzēts aizpildīt ar 500 miljardiem eiro. Šis īpašais fonds ir paredzēts, lai finansētu ilgtermiņa projektus ārpus parāda bremzes, kas ilgst līdz 2036. gada beigām. Ir plānotas visaptverošas investīcijas civilajā un civilajā aizsardzībā, transporta un enerģētikas infrastruktūrā, kā arī izglītībā, pētniecībā un digitalizācijā, kopā 100 miljardus eiro klimata aizsardzībai un vēl 100 miljardus eiro federālo zemju infrastruktūrai.

Augsto parāda līmeni par infrastruktūru Finanšu ministrija nav uzskatījusi par problemātisku, pamatojot to ar potenciālo ekonomikas izaugsmi, kas varētu rasties no šīm investīcijām. Tomēr augstā finansējuma prasība tiek uztverta ar dažādu politisko partiju kritiku, kas uzskata, ka pārāk liela uzmanība tiek pievērsta izdevumiem aizsardzībai un pārāk maza sociāliem vai vides projektiem. Gaidāms aizraujošs gads, pilns ar debatēm un lēmumiem, lai galu galā pieņemtu budžetu.