Hesenes nodokļu administrācija: digitalizācija un mākslīgais intelekts uzstāda rekordus!

Hesenes nodokļu administrācija: digitalizācija un mākslīgais intelekts uzstāda rekordus!

2025. gada 23. maijā Hesenes nodokļu administrācija publicēja savu pašreizējo darbības bilanci. Finanšu ministrs profesors Dr. R. Aleksandrs Lorzs autoritāti raksturo kā modernu, digitalizētu un inovatīvu. Nodokļu administrācijas loma valstij ir būtiska, īpaši ņemot vērā pastāvīgās problēmas, ko rada nodokļu likumu maiņa. To īpaši skaidri parāda papildus gūtie nodokļu ieņēmumi 1,6 miljardu eiro apmērā, kas gūti, veicot nodokļu auditus un nodokļu izmeklēšanu.

Galvenā uzmanība tiek pievērsta mākslīgā intelekta (AI) novatoriskai izmantošanai nodokļu administrēšanā. Nozīmīgs projekts ir AI izmantošana, lai atrisinātu aizdomīgas cum-cum lietas, kas tiek uzskatīta par soli ceļā uz taisnīgumu. Mākslīgā intelekta pētniecības centrs Kaselē, kurā strādā 40 cilvēki un turpina paplašināties, jau ir veiksmīgi īstenojis daudzus AI projektus. Galvenā finanšu prezidente Konstanze Beperlinga uzsver Hesenes nodokļu administrācijas digitalizāciju, kas cita starpā izpaužas kā augsta ELSTER kvota un ātrāks ienākuma nodokļa deklarāciju apstrādes laiks - vidēji 44 dienas.

Inovācijas, izmantojot mākslīgo intelektu

Nodokļu audits 2024.gadā sasniedza papildu rezultātu 1,34 miljardu eiro apmērā, savukārt nodokļu izmeklēšana ienesa 253,4 miljonus eiro. Mākslīgā intelekta pētniecības centram (FSKI) Kaseles nodokļu birojā ir galvenā loma AI tehnoloģiju ieviešanā, tostarp ar KICC projektu, kura mērķis ir īpaši identificēt aizdomīgus gadījumus. Šie notikumi ir ne tikai Hesenes uzmanības centrā; Digitālās transformācijas un mākslīgā intelekta izmantošanas dēļ visa nodokļu nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

Kā egovernment.de ziņojumi, globālās tendences liecina, ka digitālie risinājumi, piemēram, strukturēta datu apmaiņa, ļauj nodokļu iestādēm veikt sarežģītākas revīzijas. Tādās valstīs kā Francija gandrīz 50% no visiem nodokļu auditiem jau ir balstīti uz mākslīgo intelektu, lai apkarotu krāpšanu un automatizētu procesus. Tas varētu būt revolucionārs arī Vācijā, kā uzsver finanšu ministrs Lindners, kurš saskata potenciālu līdz 2030. gadam nodokļu administrēšanā nodarbināt par trešdaļu mazāk darbinieku.

Digitalizācijas radītās problēmas

Taču digitalizāciju pieprasa ne tikai iestādes, bet arī uzņēmumi. Viņi saskaras ar izaicinājumu uzlabot datu analīzi un pielāgot sistēmas jaunajām digitālajām prasībām, lai izvairītos no naudas sodiem un uzņēmējdarbības pārtraukumiem. Turklāt politikas veidotāji vēl nav ieviesuši vienotas elektronisko rēķinu sistēmas. Jau šobrīd tiek plānoti svarīgi lēmumi: no 2026. gada, piemēram, Beļģijā B2B sektorā elektroniskie rēķini būs obligāti. Francijā centrālā elektronisko rēķinu platforma ir plānota 2026. gadā.

Lai izpildītu jaunās prasības, uzņēmumiem vajadzētu piesaistīt digitālās vadības sistēmu ekspertus un sadarboties dažādās funkcijās. Digitalizācijai nodokļu jomā ir nepieciešams centrālais atbilstības līmenis visām ietekmētajām sistēmām un procesiem. Tajā pašā laikā AI izmantošana sniedz uzņēmumiem iespēju efektīvi analizēt biznesa datus, lai pieņemtu pārdomātus lēmumus un galu galā uzlabotu savus biznesa rezultātus.