Investīcijas Eiropas aizsardzībā: jauns federālās valdības kurss!
Jaunā federālā valdība veicina ieguldījumus aizsardzībā, kamēr Eiropa kļūst neatkarīgāka no ASV.

Investīcijas Eiropas aizsardzībā: jauns federālās valdības kurss!
Jaunā federālā valdība SPD ir piešķīrusi septiņas ministrijas, un Aizsardzības ministrija tiek uzskatīta par īpaši svarīgu. Boriss Pistoriuss joprojām ir aizsardzības ministrs, un viņam ir augsta reputācija iedzīvotāju vidū. Valdība plāno palielināt investīcijas aizsardzībā, lai novērstu bažas par Eiropas drošību. Kopš Donalda Trampa pilnvaru termiņa ASV ir mazinājusies uzticība NATO un Eiropas aizsardzībai. Šajā kontekstā Eiropai kļūst arvien neatliekamāk organizēt savu aizsardzību arvien neatkarīgāk.
Kā finanses.net ziņo, ES līdz 2030. gadam aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 800 miljardus eiro. Par šīm investīcijām ES valstu un valdību vadītāji vienojās pavasara samitā. Šo bruņojuma projektu atbalstam ES Komisija piešķirs ES aizdevumus 150 miljardu eiro vērtībā. Līdz šim Eiropa aizsardzības ziņā ir bijusi ļoti atkarīga no ASV, taču neuzticēšanās ASV ir augusi, īpaši kopš Trampa stāšanās amatā.
Aizsardzības izdevumi jaunā līmenī
Vēl viens šo notikumu aspekts ir aizsardzības izdevumu pieaugums NATO valstu vidū. Skaļi tagesschau.de NATO valstis 2024.gadā plāno aizsardzībai tērēt aptuveni 2,71 procentu no sava IKP, kas atbilst aptuveni 1,5 triljoniem ASV dolāru. Paredzams, ka Eiropas sabiedrotie un Kanāda piesaistīs 2,02 procentus no IKP jeb 507 miljardus dolāru. Tas nozīmē aizsardzības izdevumu pieaugumu par 10,9 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, savukārt Eiropas sabiedrotie un Kanāda tērē pat par 17,9 procentiem vairāk.
NATO valstu aizsardzības izdevumi kopš 2014. gada ir nepārtraukti pieauguši no 943 miljardiem USD. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu būtiski mainījis draudu uztveri un novedis pie lielākiem izdevumiem. NATO divu procentu mērķis pirmo reizi tika padarīts par saistošu 2014.gadā, un Vācija 2024.gadā plāno aizsardzības izdevumus 2,12 procentu apmērā no IKP, kas pirmo reizi pārsniedz šo mērķi. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī īpašajam fondam 100 miljardu eiro apmērā, kas gandrīz pilnībā tika atvēlēts liela izmēra tehnikas iepirkumiem.
Rezumējot, var teikt, ka diskusija par aizsardzības izdevumiem un investīciju palielināšanas nepieciešamību kļūst arvien aktuālāka gan Vācijas iekšienē, gan NATO sabiedroto vidū. Vācijas plānus var uzskatīt par daļu no plašākas tendences, ko raksturo mainīgi ģeopolitiskie apstākļi un jauni drošības politikas izaicinājumi.