Pašvaldības investīciju atlikums turpina augt: ietekmēti 215,7 miljardi eiro!

Pašvaldības investīciju atlikums turpina augt: ietekmēti 215,7 miljardi eiro!

Vācijas pašvaldību investīciju atlikums 2023. gadā sasniedza jaunu rekordu un palielinājās par 15,9 procentiem līdz 215,7 miljardiem eiro. Tas atbilst 29,6 miljardu eiro pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu behoerden-spiegel.de ziņots. Rezultāti ir balstīti uz visaptverošu aptauju, ko Vācijas Pilsētvides pētījumu institūts (Difu) veica KfW pašvaldības panelim.

Īpaši skartas ir skolu ēkas, kuru lielākā daļa ir 67,8 miljardu eiro apmērā (31 procents no kopējā investīciju apjoma). Arī ceļu un transporta infrastruktūra ir ļoti noslogota ar 53,4 miljardu eiro (25 procenti no nepabeigtā apjoma). Problēma skar ne tikai mazas kopienas, bet arī lielākas pilsētas. Pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju gandrīz 90 procenti pašvaldību ziņo par ievērojamu investīciju atpalicību, savukārt pašvaldībās ar 2000 līdz 5000 iedzīvotājiem tas skar aptuveni 50 procentus.

Finansiālais stāvoklis un nākotnes perspektīvas

Pašvaldību finansiālo stāvokli kā “pietiekamu” vai “sliktu” vērtē divas trešdaļas. Vairāk nekā 90 procenti aptaujāto paredz, ka viņu finansiālais stāvoklis turpmākajos gados pasliktināsies. KfW galvenais ekonomists doktors Dirks Šūmahers uzsver, ka steidzami nepieciešama mērķtiecīga un nebirokrātiska līdzekļu sadale no īpašā infrastruktūras fonda.

Runājot par plānotajām investīcijām, pašreizējie dati liecina, ka 2025.gadam pašvaldības plāno investīcijas 48 miljardu eiro apmērā, salīdzinot ar 47 miljardiem eiro iepriekšējā gadā un 43 miljardiem eiro 2023.gadā. Tomēr jāņem vērā, ka visas plānotās investīcijas reāli netiks īstenotas, ko nosaka dažādi nemonetāri šķēršļi. Tie cita starpā ietver darbinieku trūkumu namu pārvaldēs, kā arī sarežģītās apstiprināšanas un dokumentācijas procedūras.

Īpašas federālas valstis un izaicinājumi

Pēc Difu teiktā, īpaši izteikta neapmierinātība ir Ziemeļreinas-Vestfālenes, Hesenes, Reinzemes-Pfalcas un Zāras federālajās zemēs. Salīdzinājumam, Bavārija un Bādene-Virtemberga izrāda mazāku vilšanos attiecībā uz investīciju situāciju. Turklāt Difu direktors Karstens Kūls norāda uz pieaugošo nepieciešamību panākt skolu ēkām, īpaši saistībā ar likumīgajām tiesībām uz visas dienas aprūpi, kas būs spēkā no 2026. gada.

Rezumējot, var teikt, ka infrastruktūra Vācijā ir steidzami jāuzlabo. Investīciju atlikums skar ne tikai skolas un ceļus, bet arī citas jomas, piemēram, administratīvās ēkas, dienas aprūpes centrus, sporta bāzes un ugunsdzēsējus. Saskaņā ar KfW pašvaldības paneļa analīzi ir būtiski, lai tiktu pieliktas nepieciešamās finansiālās pūles, lai infrastruktūru sakārtotu atbilstošā stāvoklī, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.