Kardināli apspriež aktuālas finanšu problēmas Vatikānā!

2025. gada 30. aprīlī Vatikānā notika septītā Vispārējā kardinālu kongregācija, kurā piedalījās 180 kardināli, tostarp 124 vēlētāji. Sesija sākās pulksten 9:00, un tajā tika apskatītas tādas fundamentālas tēmas kā Vatikāna ekonomiskie izaicinājumi, baznīcas atjaunošana, finanses un sinodalitāte un šķelšanās Baznīcā, piemēram, Vatikāna ziņas ziņots.

Kardināls Reinhards Markss iepazīstināja ar Svētā Krēsla ekonomisko situāciju un piedāvāja risinājumus ilgtspējīgai nākotnei. Sanāksmē aktuālos Labdarības dikastērijas projektus skaidroja kardināls Konrāds Krajevskis un Vatikāna Finanšu institūta IOR statusu iepazīstināja kardināls Kristofs Šēnborns. Turklāt kardināls Fernando Vergezs Alzaga informēja par renovācijas darbiem Vatikāna pilsētas gubernācijā. Tika publicēts komunikē, kurā aicināts visus ticīgos dalīt garīgo atbildību.

Svarīgas diskusiju tēmas

Kopumā tika izteikti 14 uzstāšanās lūgumi par baznīcas dzīves centrālajiem jautājumiem. Cita starpā tika apspriesta Dieva tautas eklezioloģija, polarizācija baznīcā un sabiedrībā un bīskapu koleģialitāte. Sanāksmē tika minēti arī tādi Centrālās padomes teksti kā Lumen Gentium un Gaudium et Spes. Turklāt tika apspriesta evaņģelizācija un atbilstība starp izdzīvoto ticību un sludināšanu. Sesija beidzās pulksten 12:30. ar Regīnas Koeli kopīgo lūgšanu, savukārt 1. un 4. maijā turpmākas vispārējās draudzes nenotiks. Astotā tikšanās paredzēta 2. maijā pulksten 9.00.

Tajā pašā laikā pāvests Francisks steidzami aicināja kardinālus ievērot taupību. Piektdien publicētajā vēstulē kardinālu kolēģijai, kas datēta ar 16. septembri, pāvests uzsvēra nepieciešamību rūpīgi pārvaldīt ierobežotos ekonomiskos resursus un panākt nulles deficītu. katolisch.de ziņots. Kardināliem tika lūgts izvairīties no nevajadzīgām lietām un noteikt skaidras prioritātes.

Kardinālu koledžā ir 236 kardināli. No tiem 123 ir jaunāki par 80 gadiem un ir tiesīgi balsot. Pāvests atgādināja, ka kardināli jau 2013. gadā bija aicinājuši veikt ekonomikas reformas. Pērn Svētais Krēsls fiksēja budžeta deficītu vairāk nekā 80 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākās bija personāla izmaksas. Neskatoties uz ienākumiem no ziedojumiem, investīcijām un Vatikāna bankas, līdzekļu izdevumu segšanai joprojām nepietiek.