Klingbeila finansiālais haoss: ietaupījums vai ieguldījums – kas tagad ir svarīgs!

Klingbeila finansiālais haoss: ietaupījums vai ieguldījums – kas tagad ir svarīgs!

2025. gada 15. maijā federālā valdība saskaras ar ievērojamām finansiālām problēmām. Kad Larss Klingbeils stāsies jaunā ministra amatā, nekavējoties ir jāpieņem divi budžeti – kārtējam gadam un 2026. gadam. Vietējā melnsarkanā koalīcija saskaras ar kritisku prognozi: līdz 2029. gadam federālā valdība paredz ieņēmumu iztrūkumu 33,3 miljardu eiro apmērā. Šī attīstība nozīmē, ka ieņēmumi pēdējos gados ir pieauguši, taču nav spējuši iet kopsolī ar tēriņu cerībām, kas ierobežo politisko rīcībspēju. Pārskatiet tiešsaistē ziņo par Klingbeila plānu ministriju pārveidot par “investīciju ministriju” un uzsākt parādu bremžu reformu.

Nepieciešamība pēc valdības taupības pasākumiem ir kļuvusi būtiska. Klingbeil identificē ietaupījumu potenciālu, jo īpaši attiecībā uz iedzīvotāju naudu, klimata un transformācijas fondā un federālajā pārvaldē. Viņa priekšā ir grūts izaicinājums: saglabāt līdzsvaru starp uzkrājumiem un investīcijām, lai neapdraudētu ekonomisko izaugsmi un sociālo mieru. Tas, visticamāk, saskarsies ar ievērojamu pārbaudi, īpaši gaidāmajās budžeta sarunās ar koalīcijas partneriem.

Budžeta plānošana zem parāda bremzes zīmes

Klingbeilam un viņa valdībai jākoncentrējas ne tikai uz ienākumu un izdevumu scenārijiem, bet arī uz esošo tiesisko regulējumu, jo īpaši uz parādu bremzēm. Šis regulējums, kas ir nostiprināts Pamatlikumā, ļauj uzņemties jaunus parādus tikai līdz 0,35% no iekšzemes kopprodukta gadā, lai gan ekonomiskās krīzes gadījumā var būt izņēmumi. Parādu bremze tika izveidota, lai saglabātu valsts parādu ilgtspējīgā līmenī un aizsargātu nākamās paaudzes no augsta parāda līmeņa. Tomēr bieži tiek kritizēts, ka šis regulējums kavē nepieciešamās investīcijas publiskajā infrastruktūrā. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra uzsver, ka parādu bremzes prasības ir ne tikai samazinājušas jauno parādu apjomu parastajos periodos, bet arī novedušas pie tā, ka investīcijas nav veiktas.

Atliek noskaidrot, vai Klingbeil spēs izpildīt visus koalīcijas līgumā paredzētos projektus, ņemot vērā finanšu ierobežojumus. Nodokļu tāme varētu palīdzēt melnsarkanajai koalīcijai atkāpties no dažiem vēlēšanu solījumiem, taču sarežģītāki izrādās tādi pasākumi kā PVN samazināšana ēdināšanas nozarei vai mātes pensijas paplašināšana. Valdība ir atbildīga par visu politisko prioritāšu saskaņošanu ar finanšu shēmu, lai galu galā atbrīvotu uzņēmumu slogu un neuzliktu tiem papildu slogu, kā tas bieži tiek prasīts.

Spriedze starp izdevumiem un ienākumiem

Valdības ieņēmumu pamatā galvenokārt ir nodokļi, jo īpaši algas nodokļi un pievienotās vērtības nodokļi. Tomēr jāņem vērā, ka algas nodokļi tiek iekasēti tikai virs noteiktiem ienākumiem, un maz pelnošie ir atbrīvoti no tā. Valstij tas ir sarežģīts līdzsvarošanas akts, jo, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, valdība ir spiesta aizņemties, palielinot valsts parādu. Lai gan parādi šķiet nepieciešami krīzes situācijās, lai stimulētu pieprasījumu, diskusijas par fiskālo disciplīnu un nākotnes ieguldījumiem kļūst arvien intensīvākas, jo īpaši mainīgās ekonomikas ainavas kontekstā.

Rezumējot, Larss Klingbeils saskaras ar uzdevumu pārvarēt federālās valdības finansiālās problēmas, vienlaikus ieviešot nepieciešamās reformas un nodrošinot, ka ne tikai pašreizējā, bet arī nākamās paaudzes paliek kredītspējīgas. Katrs pieņemtais lēmums noteiks, kā Vācija izkļūs no pašreizējās situācijas un kādas prioritātes ir jānosaka nākamajos gados.