Konflikts Tuvajos Austrumos nomāc DAX — investori baidās no turpmākas eskalācijas
Investori ir nobažījušies par notiekošo konfliktu starp Izraēlu un Hamas un baidās, ka tas varētu iesaistīt vairāk valstu karā. Tā rezultātā DAX ir reģistrējis zaudējumus un turpinājis savu zaudējumu sēriju. Īpaši slikts noskaņojums ir Vācijas akciju tirgus otrajā un trešajā līmenī. Bažas par Tuvo Austrumu krīzes eskalāciju izraisījušas ievērojamu cenu kritumu Eiropas biržās. DAX nokrita krietni zem psiholoģiski svarīgās 15 000 punktu atzīmes un reģistrēja iknedēļas zaudējumu 2,6 procentu apmērā. Investori ir piesardzīgi un pagaidām atturas no akcijām, kamēr...

Konflikts Tuvajos Austrumos nomāc DAX — investori baidās no turpmākas eskalācijas
Investori ir nobažījušies par notiekošo konfliktu starp Izraēlu un Hamas un baidās, ka tas varētu iesaistīt vairāk valstu karā. Tā rezultātā DAX ir reģistrējis zaudējumus un turpinājis savu zaudējumu sēriju. Īpaši slikts noskaņojums ir Vācijas akciju tirgus otrajā un trešajā līmenī. Bažas par Tuvo Austrumu krīzes eskalāciju izraisījušas ievērojamu cenu kritumu Eiropas biržās. DAX nokrita krietni zem psiholoģiski svarīgās 15 000 punktu atzīmes un reģistrēja iknedēļas zaudējumu 2,6 procentu apmērā. Investori ir piesardzīgi un pagaidām atturas no akcijām, jo turpinās karš Tuvajos Austrumos un citas valstis varētu iejaukties. Šo novērtējumu sniedz Jirgens Molnārs, RoboMarkets kapitāla tirgus stratēģis.
DAX noslēdza tirdzniecību ar 1,6 procentu zaudējumiem pie 14 798 punktiem, savukārt EuroStoxx50 arī ievērojami kritās. Abi indeksi sasniedza zemāko līmeni pēdējo septiņu mēnešu laikā. Vidējo uzņēmumu indekss MDax reģistrēja kritumu par 1,52 procentiem līdz 24 065 punktiem. Cenas kritās arī Volstrītā.
DAX ir pagarinājis savu zaudējumu sēriju pēdējo piecu nedēļu laikā. Pēdējo reizi tik ilgstoša negatīva attīstība bija 2011. gadā. Tomēr īpaši slikts noskaņojums ir Vācijas akciju tirgus otrā un trešā līmeņa uzņēmumiem. Lai gan DAX joprojām reģistrē pieaugumu par labiem 6 procentiem gada laikā, MDAX jau ir samazinājies par vairāk nekā 4 procentiem.
Investori baidās, ka konflikts starp Izraēlu un Hamas var pāraugt uzliesmojumā. Izraēla atbildēja uz Hamas negaidīto lielo uzbrukumu gandrīz pirms divām nedēļām ar gaisa triecieniem un Gazas joslas slēgšanu. Ir pazīmes, kas liecina par nenovēršamu sauszemes ofensīvu. Ēģipte ir aicinājusi cilvēkus uz miera samitu īsā laikā, kurā paredzēts piedalīties arī Vācijas ārlietu ministrei Annalīnai Bērboka.
Šī saspringtā situācija atspoguļojas arī naftas tirgū. Ziemeļjūras šķirnes Brent un ASV naftas WTI cena pieauga par aptuveni vienu procentu līdz attiecīgi 93,20 un 90,28 dolāriem par barelu. Kopš Hamas uzbrukuma naftas cenas ir pieaugušas par aptuveni desmit procentiem, jo investori baidās no piegādes trūkuma iespējamās tālākas eskalācijas dēļ. Tas varētu novest pie inflācijas pieauguma un centrālās bankas atlikt plānotos globālās ekonomikas procentu likmju samazinājumus uz 2024. gadu.
Arī ASV desmit gadu obligāciju ienesīgums tuvojas piecu procentu atzīmei, sasniedzot 16 gadu augstāko līmeni. Federālo obligāciju procentu likme ir tuvu divu nedēļu augstākajam līmenim 2,933 procentiem.
Visā Eiropā ceļojumu un atpūtas sektora akcijas strādāja ar zaudējumiem. InterContinental akcijas Londonā kritās par aptuveni 4,5 procentiem pēc tam, kad samazinājās viesnīcu grupas ceturkšņa neto izaugsme. Dürr akcijas samazinājās par 16,1 procentu MDax pēc tam, kad mehānisko iekārtu un iekārtu ražotājs pazemināja peļņas mērķi nākamajam gadam. SMA Solar arī reģistrēja akciju cenas kritumu par 8,9 procentiem, jo ASV uzņēmuma SolarEdge ceturkšņa rādītāji bija neapmierinoši. Sartorius zaudēja 6,8 procentus vērtības.
Vairāki autobūves uzņēmumi, piemēram, Porsche, VW un Mercedes-Benz, nākamnedēļ prezentēs savus skaitļus. Arī Eiropas Centrālā banka tiksies, un gaidāms, ka tā apstiprinās galvenās procentu likmes. Neskatoties uz lielo atdevi, zelts šobrīd ir ļoti populārs; unce pēdējā laikā maksā 1882 eiro.
Saskaņā ar ziņojumu www.n-tv.de
Izlasiet avota rakstu vietnē www.n-tv.de