Suche
Mein Konto
Slimību dienas rekordliels - garīgās slimības ir galvenais darba kavējumu cēlonis
Bez fiziskām slimībām pagājušajā gadā darba kavējumu pieaugumu izraisīja arī garīgās slimības. Saskaņā ar šī gada AOK darba kavējumu ziņojumu slimības dienu skaits sasniedza jaunu maksimumu. Uz katriem 100 nodarbinātajiem apdrošinātajiem minētajā periodā veselības apdrošināšanas sabiedrība reģistrējusi 216,6 slimības atvaļinājuma gadījumus. Šis pieaugums par vairāk nekā 30 procentiem lielā mērā ir saistīts ar elpceļu slimībām, ko izraisīja koronavīrusa pandēmija. Salīdzinot ar 2012. gadu, par 48 procentiem palielinājās arī prombūtnes dienu skaits garīgo slimību dēļ. Lai gan pēc Koronas perioda kulminācijas to skaits nedaudz samazinājās, tas joprojām pārsniedz pirmspandēmijas līmeni. Zinātniskā institūta pētījums…
Slimību dienas rekordliels - garīgās slimības ir galvenais darba kavējumu cēlonis
Bez fiziskām slimībām pagājušajā gadā darba kavējumu pieaugumu izraisīja arī garīgās slimības. Saskaņā ar šī gada AOK darba kavējumu ziņojumu slimības dienu skaits sasniedza jaunu maksimumu. Uz katriem 100 nodarbinātajiem apdrošinātajiem minētajā periodā veselības apdrošināšanas sabiedrība reģistrējusi 216,6 slimības atvaļinājuma gadījumus. Šis pieaugums par vairāk nekā 30 procentiem lielā mērā ir saistīts ar elpceļu slimībām, ko izraisīja koronavīrusa pandēmija.
Salīdzinot ar 2012. gadu, par 48 procentiem palielinājās arī prombūtnes dienu skaits garīgo slimību dēļ. Lai gan pēc Koronas perioda kulminācijas to skaits nedaudz samazinājās, tas joprojām pārsniedz pirmspandēmijas līmeni. AOK Zinātniskā institūta pētījums liecina, ka visizplatītākās sūdzības ir izsīkums, dusmas un nespēks.
Pasaules Veselības organizācija oficiāli atzina izdegšanu par slimību 2022. gadā. Tas ir hroniska darba stresa rezultāts, ko izraisa laika trūkums, liela darba slodze, darbinieku trūkums un saspringts grafiks. Slimība izpaužas ar nemieru, spriedzi, koncentrēšanās grūtībām, muguras sāpēm un galvassāpēm, paaugstinātu uzņēmību pret infekcijām un miega traucējumiem. Fiziskais un garīgais izsīkums palielinās līdz pastāvīgam izsīkuma stāvoklim.
Lai novērstu izdegšanu, ieteicams zināt un ievērot personīgās robežas, regulāri ieturēt pārtraukumus, pārdomāt laika plānošanu, nodot uzdevumus un uzturēt labu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Svarīgi ir arī sociālie kontakti, fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs un veselīgs uzturs.
Paredzams, ka pieaugošais kavējumu skaits ietekmēs darba tirgu un finanšu sektoru. Darba devējiem, iespējams, būs jāpieņem darbā vairāk darbinieku, lai kompensētu darbinieku trūkumu un slimības atvaļinājumu. Pieaugošais garīgo slimību skaits prasa arī lielāku atbalstu un aprūpi darbiniekiem, lai nodrošinātu darba produktivitāti un labklājību.
Saskaņā ar ziņojumu www.merkur.de
Izlasiet avota rakstu vietnē www.merkur.de