Leipciga finanšu krīzē: pilsēta baidās no parādu eksplozijas!

Leipciga finanšu krīzē: pilsēta baidās no parādu eksplozijas!

Leipcigā brīvdienu sezonas vidū rātsnamā valda saspringta finansiālā situācija. Finanšu mērs Torstens Bonew (CDU) raksturo situāciju kā “ārkārtīgi saspringtu” un pauž mēra Burkharda Junga (SPD) lielās bažas par pilsētas finansiālo situāciju. Jūnija beigās tika pastiprināti iekšējie taupības pasākumi, kas izraisīja samazinājumus dažādās jomās. Tostarp tika iesaldēti projektu līdzekļi kultūras ainavai, pārrunāts finansējums dienas aprūpes centriem un meklēti samazinājumi skolu sociālajā darbā. Jungs pašreizējo situāciju dēvē par "nopietnāko finanšu krīzi kopš Otrā pasaules kara".

Jūnija sākumā starp pilsētu un valsts vadību notika “krīzes diskusija”, kas spiedienu glābt padarīja oficiālu. Pilsēta saskaras ar vairākiem finansiāliem izaicinājumiem: krītošiem tirdzniecības nodokļu ieņēmumiem, pieaugošiem personāla un sociālajiem izdevumiem un ievērojamam 60 miljonu eiro aizdevumam Sv.Georgas klīnikai. Izdevumi pārsniedz ienākumus, un tiek prognozēts, ka īstermiņa kredīti līdz jūlijam varētu pieaugt par 320 miljoniem eiro. Pilsētas budžets ir gandrīz trīs miljardi eiro gadā.

Pieaugošais parāds un taupība

Parādu līmenis Leipcigā pieaugs no 0,5 miljardiem eiro 2023. gadā līdz gandrīz 2,2 miljardiem eiro 2029. gadā. Pilsēta arī baidās no 190 miljonu eiro lielas finansiālas nepilnības līdz 2028. gadam. Lai neitralizētu šo attīstību, tika uzsākta taupības programma, kuras mērķis ir ietaupīt 100 miljonus eiro, tostarp likvidējot simtiem darbavietu, bet bez darba. Budžetu paredzēts apstiprināt ne agrāk kā pēc vasaras pārtraukuma septembrī; līdz tam tiks piemērots provizoriskais budžets, kas ierobežo finansējumu un ieguldījumus. Konkrēta informācija par nepieciešamajiem samazinājumiem un atliktajām investīcijām šobrīd ir neskaidra.

Pašreizējais Leipcigas finanšu pārskats norāda uz satraucošu notikumu attīstību. Kā liecina l-iz informācija, parāds pieaudzis no 464,8 miljoniem eiro 2022.gada 31.decembrī līdz 824,3 miljoniem eiro 2023.gada 31.decembrī. Tas nozīmē drastisku parādu uz vienu iedzīvotāju no 754 eiro līdz 1336 eiro. Koronas pandēmijas laikā pastāvēja bažas, ka parāds pieaugs līdz 1 miljardam eiro, taču tas nenotika. Daudzi federālie un valsts atbalsta dienesti ir mazinājuši ar pandēmiju saistītos papildu izdevumus un samazinājuši ienākumus.

Investīcijas un nākotnes izaicinājumi

2022. gadā Leipcigā tika fiksēts nodokļu ieņēmumu maksimums 751 miljona eiro apmērā. 2023. gadā pozitīva aina bija par nodokļu ieņēmumiem, kas tika prognozēti 859 miljonu eiro apmērā neto un 941 miljons eiro jau pārsniedza gaidīto. 2023. finanšu gadā gaidāms aptuveni 18 miljonu eiro pluss, lai gan tika plānots mīnuss 55 miljonu eiro apmērā. Tomēr situācija pilsētā joprojām ir saspringta, jo investīciju atlikums turpina pieaugt un finansiālā rīcības brīvība ir ierobežota.

Rezumējot, Leipcigas finansiālās izredzes ir ārkārtīgi sarežģītas. Pilsēta saskaras ar nepieciešamību palielināt taupības spiedienu, vienlaikus saglabājot būtiskos pakalpojumus un infrastruktūru, lai apmierinātu tās iedzīvotāju vajadzības. Palielinoties spiedienam no visām pusēm, gaidāmas jaunas diskusijas par budžetu. Līdzekļu trūkumam var būt tālejošas sekas uz vietējo attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, lūdzu, apmeklējiet vietni lvz.de un l-iz.de.