Ienācis pansionātā 31 gadu vecumā: kā Liza atrada jaunu dzīvi kopā ar pensionāriem

Ienācis pansionātā 31 gadu vecumā: kā Liza atrada jaunu dzīvi kopā ar pensionāriem

Ievērojamā gājienā 31 gadu vecā Liza V. pēc sabrukuma un koronavīrusa pandēmijas dēļ nolēma pārcelties uz pansionātu Neapolē, Floridā. Liza, kura iepriekš dzīvoja Filadelfijā, meklēja jaunu dzīvokli, kad beidzās viņas īres līgums. Viņas lēmumu ietekmējis arī tas, ka veco ļaužu pansionātā dzīvo viņas vecāki, kas viņai padarīja pārcelšanos vēl vieglāku. Ar savu fona stāstu pensionāru kompleksa vadība viņai piešķīra izņēmumu, neskatoties uz viņas vecumu, jo iemītnieku minimālais vecums parasti ir 55 gadi. Tagad Liza īrē plašu dzīvokli ar divām guļamistabām un vannas istabām par aptuveni 2000 USD mēnesī. [Focus] ziņo, ka viņai patīk vecāku kaimiņu sabiedrība un viņus raksturo kā izpalīdzīgus un draudzīgus.

Liza W. dzīvo vidē, kurā ir daudz priekšrocību, taču tai ir arī noteikumi. Piemēram, prasības ziņot par viesiem, kas nakšņo, stikla aizliegums baseina zonā un īpaši noteikumi par veļas mazgāšanas telpas izmantošanu ir daļa no koplietošanas mājas noteikumiem. Neskatoties uz to, Lizai ļoti patīkams šķiet lēnais dzīves ritms un kopīgā gaisotne pensionāru sabiedrībā, kas ir patīkama pārmaiņa no viņas iepriekšējās dzīves pilsētā.

Vientulība vecumdienās un senioru dzīves kopienu loma

Lizas lēmums atspoguļo plašāku tendenci, kas arī uzsver nepieciešamību pēc kopienas mājokļiem senioriem. Daudzos gadījumos gados vecāki cilvēki cīnās ar vientulību, un senioru dzīves kopienas piedāvā sabiedrisku dzīves kopienu, kas risina šo izaicinājumu. Saskaņā ar [Nursing Aid] sniegto informāciju, šāds kopīgs dzīvoklis var sastāvēt no 3 līdz 12 cilvēkiem, kuri kopā veic ikdienas dzīvi un organizē sabiedriskās aktivitātes. Tas ne tikai rada piederības sajūtu, bet arī iedzīvotāji aktīvi piedalās kopienas uzturēšanā.

Senioru koplietošanas dzīvokļos iemītniekiem ir iespēja dzīvot savās istabās vai dzīvokļos, kur aprūpes personālu atbalsta klātienes personāls. Šīs atbildīgās personas neuzņemas nekādas tiešas aprūpes darbības, bet gan nodrošina visaptverošu aprūpi un organizāciju kopīgā dzīvoklī. Īpaši svarīgs ir arī tiesiskais regulējums šādas kopienas izveidošanai un iekļaušanai tajā.

Izmaksas un atbalsts

Interesanti ir arī finansiālie aspekti. Senioru radinieki, kuriem ir aprūpes līmenis, var pretendēt uz dažādām subsīdijām par izmitināšanu senioru kopīgā dzīvoklī, tai skaitā dzīvojamās grupas piemaksu 224 eiro mēnesī. Individuālās izmaksas dzīvokļiem senioru kopīpašumos atšķiras atkarībā no atrašanās vietas, ērtībām un īres indeksa, kas potenciālajiem iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi.

Rezumējot, Lizas V. personīgā lēmuma un senioru dzīves kopienu vispārējo apstākļu kombinācija daudziem gados vecākiem cilvēkiem paver jaunu dzīvesveidu, kas gan veicina sociālās saites, gan rada patīkamu dzīves vidi. Šī līdzāspastāvēšanas forma nākotnē varētu kļūt vēl svarīgāka, sabiedrībai novērtējot kopienas dzīves vērtību.